"Katru gadu līdz apkures sezonai noteikti jāiztīra skursteņi un dūmvadi. Ja tie nav darba kārtībā vai to tehniskais stāvoklis nav atbilstošs, piemēram, skurstenis ir apdrupis, tas noteikti ir jāremontē un jālabo, lai viss būtu kārtībā uz apkures sezonas sākumu," uzsvēra Uka.
Arī apkures ierīcēm un iekārtām – krāsnīm un plītīm – jābūt apkoptām līdz apkures sezonas sākumam. Mājokļa skursteņu tīrīšana primāri ir ugunsdrošības jautājums, bet nedrīkst arī aizmirst – pareizi iztīrīts skurstenis ekonomē apkurei paredzēto kurināmo.
Diemžēl skursteņi joprojām deg, un notiek arī ugunsgrēki, ko izraisījušas netīrītas apkures ierīces. 2022. gadā Latvijā reģistrēti 6700 ugunsgrēki, no kuriem 26% bija dzīvojamās mājās, savukārt 13 % no tiem izcēlās bojātu vai nepareizi lietotu apkures ierīču dēļ. Šajos nelaimes gadījumos ir arī bojāgājušie, atklāja Uka.
"Ir arī izsaukumi uz glābšanas darbiem, kad deg sodrēji. Tādi izsaukumi ar katru gadu diemžēl palielinās. 2022. gadā bija jau 889 gadījumi, par 150 gadījumiem vairāk nekā 2021. gadā. Tas liecina par to, ka skursteņi netiek tīrīti," atzina Uka.
Skursteņslauķis Māris Bambis vērtēja, ka bieži skursteņi netiek regulāri apkopti cilvēku nezināšanas dēļ. Protams, vissliktākais stāvoklis ir skursteņiem vecās mājās, ja cilvēki neseko līdzi apkures iekārtu nolietojumam. Viņaprāt, svarīgi saprast, ka par to, kā sakārtot apkures sistēmu un dūmvadus, ir jādomā no mirkļa, kad beidzas iepriekšējā apkures sezona, nevis rudens nogalē, kad skursteņslauķiem ir visvairāk darba.
"Skursteņslauķu šobrīd ir ap 80, izglītoti, apmācīti. To skaits ir atbilstošs pieprasījumam, diemžēl lielāka pieprasījuma nav, jo to nosedz citas komercstruktūras. Šobrīd tātad ugunsdrošības noteikumos ir šādi punkti, kas atļauj tīrīt [skursteņus] pašiem, kas atļauj tos tīrīt arī trešajām personām, tādēļ skursteņslauķu ir tik, cik ir," norādīja Bambis.
Tāpat viņš atklāja, ka tīrīt skursteņus reizi gadā ir minimālā prasība, bet ir ēkas, kurām tas jādara biežāk. Uz to, izvērtējot situāciju, aicinās speciālists. Tāpat skursteņslauķi sniedz padomus par kurināmā izvēli, gaisa padevi un detaļām, kam jāpievērš papildu uzmanība katrā konkrētajā gadījumā.
Bambis atgādināja, ka jāparūpējas ne tikai par dzīvojamo ēku, bet arī vasarnīcu un pirtiņu dūmvadiem.
"Privātmājām un tādām dārza mājām likumdošana pieļauj, ka pats saimnieks var tīrīt skursteni, bet tehnisko stāvokli novērtēt – to gan ne. Tas ir jānovērtē profesionāļiem – reizi piecos gados obligāti," uzsvēra Uka.
Tāpat speciālisti situācijas novērtēšanai jāizsauc pēc jebkura gadījuma, kad dedzis skurstenis. Arī tad, ja ugunsdzēsēju iesaiste nav bijusi nepieciešama. Skurstenī var veidoties arī mikroplaisas, kas palielina riskus atkārtotai degšanai.
Uka atgādināja, ka nepieciešams padomāt ne tikai par skursteņiem un apkures ierīcēm, bet arī par dūmu detektoriem – tiem jābūt uzstādītiem katrā mājā atbilstoši noteikumiem. Tā ir obligāta ugunsdrošības prasība, kas neprasa milzu līdzekļus.
