“Kopējais ugunsgrēku skaits valstī it kā samazinās, bet ar apkures ierīcēm [saistītie] ugunsgrēki procentuāli katru gadu pieaug vismaz par vienu procentu. Pagājušais gads uzrāda, ka tie ir astoņi procenti no ugunsgrēkiem,” norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.
“Apkures ierīces nolietojas, savlaicīgi netiek tīrītas un apkoptas, tehniskā stāvokļa novērtējums netiek veikts, un cilvēki nepievērš tam uzmanību,” viņš piebilda.
Bambis uzsvēra, ka skursteņslauķi Latvijā spēj nodrošināt tos klientus, kuri vēlas sakopt skursteņus un apkures ierīces. Viņš ieteica apmeklēt Skursteņslaucītāju amata brālības mājaslapu, kurā izveidota karte, kas ļauj atrast sertificētus speciālistus savas dzīvesvietas apkārtnē.
Bambis atgādināja, ka atkarībā no apkures ierīces veida skurstenis būtu jātīra vairākas reizes gadā un to iespējams izdarīt arī pašu spēkiem, bet tehniskā apsekošana, kas jāveic reizi piecos gados, tā jāuztic speciālistiem.
Speciālists ir pārliecināts, ka jābūt kontroles mehānismam, lai cilvēki gādātu par savu apkures iekārtu un līdz ar to arī pašu drošību.
"To nevar izdarīt ne viens raidījums, ne televīzija, ne sociālie tīkli, lai cilvēku pilnībā informētu par to bīstamību, kas rodas, ja viņš to [tīrīšanu] neizdara," vērtēja Bambis.
Viņš sprieda, ka būtu jābūt vienotai platformai, kurā cilvēkiem pašiem vai speciālistiem nepieciešams ievadīt datus par veikto skursteņa apkopi.
“Gluži kā pirmajā datumā visi sēž un gaida, kad VID deklarēšanās sistēmā var iesniegt dokumentu par attaisnotiem izdevumiem, – ja cilvēki sēdētu un gaidītu, ka var iesniegt aktu, ka viņš ir iztīrījis savu dūmvadu un sakopis apkures ierīces, tā būtu ideāla situācija valstī," vērtēja Bambis.
Lagzdiņš atklāja, ka no 2024. gada VUGD plāno ieviest digitālo platformu, kur ar laiku būs jādeklarē visa nepieciešamā dokumentācija, kas saistīta ar ugunsdrošību, turklāt sistēma pati atgādinās, ka ir kaut kas jādara attiecīgajā jomā.
