Lai palīdzētu atpazīt zemeņu slimības un kaitēkļus, noderīgus padomus sagatavojis Valsts augu aizsardzības dienests.
- Pelēkā puve
- Zemeņu miltrasa
- Zemeņu lapu plankumainība
- Antraknoze jeb zemeņu iedegas
- Zemeņu sakņu un stublāja pamatnes puve
- Galvainais pelējums jeb mukoroze
- Verticilārā vīte
Pelēkā puve
Mitros laika apstākļos infekcijas rezultātā ražas zudumi var sasniegt 30 - 35%.
Infekcijas avots: Inficētās lapas, augu atliekas, nezāles un mulčēšanai izmantotie salmi.
Pazīmes: Brūni, atmiruši pumpuri un ziedi, kas mitrā laikā pārklājas ar pelēku apsarmi. Uz gatavām ogām - gaiši brūni ūdeņaini plankumi, ko vēlāk pārklāj pelēka apsarme. Dažkārt skar arī lapas.
Kā novērst: Stādījumā jānodrošina gaisa maiņa, augu ātrāka nožūšana pēc lietus un rasas. Stādījumi jāveido nesabiezināti un jāuztur tīri no nezālēm. Zemenes jālaista tā, lai samazinātu mitruma uzkrāšanos uz augu virsmas. Bojātās ogas jāizvāc.
Zemeņu miltrasa
Postījumi stipras infekcijas gadījumā var sasniegt pat 60%.
Infekcijas avots: Inficētie augi, augu atliekas.
Pazīmes: Zieda iekšpusē putekšņlapas no dzeltenām kļūst sārtas, uz ziediem attīstās baltā apsarme. Lapu ārējās malas uzritinās, vēlāk iekrāsojas sārtas, attīstās brūni plankumi. Lapas kļūst kraukšķīgas un trauslas. Inficētās ogas zaudē spīdīgumu, kļūst matētas.
Kā novērst: Stādījumā jānodrošina laba gaisa apmaiņa, augi jāstāda ar lielākām atstarpēm, lai veicinātu gaismas piekļūšanu augam. Dažādos pētījumos novērots, ka miltrasas sporas nedīgst saules gaismas ietekmē.
Zemeņu lapu baltplankumainība/brūnplankumainība
Slimība ir izplatīta visā Latvijas teritorijā.
Infekcijas avots: Inficētas auga daļas, skābenes.
Pazīmes: Sīki, apaļi, sarkanbrūni plankumi un lapām. Slimībai attīstoties, plankuma centrs iekrāsojas pelēkbalts ar bordo krāsas maliņu. Plankuma lielums līdz 0,5 cm. Brūnplankumainības gadījumā, daudziem plankumiem saplūstot, lapas kļūst sarkanīgas un nokalst.
Kā novērst: Jāaudzē pret slimību izturīgas šķirnes. Zemenes vienā vietā jāaudzē ne ilgāk par 3 gadiem. Vecās lapas no stādījuma jāaizvāc.
Zemeņu antraknoze jeb zemeņu iedegas
Sakarā ar pieaugušo stādu importu, slimības izplatība arvien palielinās.
Infekcijas avots: Stādāmais materiāls, retāk augsne, inficētu augu atliekas, inficēti augļu koki – ābeles, ķirši, plūmes.
Pazīmes: Uz ogām veidojas iegrimuši apaļīgi, ūdeņaini plankumi tumšā krāsā, uz kuriem vēlāk attīstās oranžsārta sporu masa. Bojājuma vietā zemeņu sēkliņas kļūst izteikti brūnas, tumšas. Sevišķi labi slimības simptomi kļūst redzami, ogām pārgatavojoties.
Kā novērst: Sēnes sporas izplatās ar ūdens pilienu palīdzību, tāpēc svarīgi neizmantot virspusējo laistīšanu. Stādījumi jāsargā no lietus, īpaši zaļo ogu stadijā vai īsi pirms ražas ienākšanās ar virsējiem segumiem, ja zemenes audzē uz melnās plēves.
Zemeņu sakņu un stublāja pamatnes puve
Izplatīta lielākajā daļā saimniecību un sastopama visos Latvijas reģionos.
Infekcijas avots: Stādāmais materiāls.
Pazīmes: Pirmajā ražas gadā sāk izpausties augu atpalikšana augumā. Ar katru gadu slimojošo augu daudzums un bojājumu smagums palielinās. Slimie augi neaiziet bojā strauji, bet ir vārgi un veido sīkas ogas. Atmirst lapas, uz saknēm veidojas melna puve.
Kā novērst: Slimība stādījumā izplatās un tās bojājumu smagums palielinās ar katru nākamo audzēšanas gadu, tāpēc risinājums varētu būt zemeņu audzēšana īsāku laiku (1 ‒ 2 ražas gadi).
Galvainais pelējums jeb mukoroze
Būtiski var bojāt augļus un ogas uzglabāšanas laikā.
Infekcijas avots: Saskare ar augsni, novēlota ogu vākšana, mehāniski bojājumi. Sporas var pārnēsāt kukaiņi, putni, grauzēji.
Pazīmes: Augsta mitruma apstākļos uz augļiem un ogām veidojas balts micēlijs ar melniem elipsveida sporangijiem. Baltais "kažoks" ir mitrs, var izveidoties pat vairākus centimetrus garš.
Kā novērst: Jānovērš ogu saskare ar augsni, jāievēro sanitārie apstākļi, novācot un iepakojot ogas. No inficēšanās var pasargāt agrotekstils, kas pasargā ogas no saskares ar augsni. Slimības sporas saglabājas arī uz koka kastēm, kurās mēdz glabāt augļus vai ogas, tādēļ ieteicams kastē ieklāt papīru pirms augļu vākšanas, vai kasti nomazgāt ar dezinficējošu līdzekli.
Verticilārā vīte
Infekcija augsnē var saglabāties pat 7 gadus
Infekcijas avots: Vairāk nekā 200 dažādu sugu savvaļas un kultūraugi, kas nodrošina patogēna ilgstošu saglabāšanos un plašu izplatību.
Pazīmes: Sākoties lielākam karstumam, jaunie dzinumi novīst, apakšējās lapas kļūst blāvi zaļas, uz stublāja apakšas parādās zilganas svītras. Var parādīties arī dzeltenīga nokrāsa, atgādinot apdegumu. Sākotnēji pazīmes novērojamas uz atsevišķiem dzinumiem vai uz vienas dzinuma puses, bet drīz vien slimība pa saknēm izplatās, inficējot pārējos augus.
Kā novērst: Slimību veicina nepietiekams mitrums karstajā vasaras periodā. Jārūpējas, lai netiktu pārnesta augsne no inficētajām platībām (ar apaviem, tehniku, darba rīkiem). Jāizvairās no jaunu stādījumu ierīkošanas blakus inficētajiem stādījumiem. Ja stādījumā ir novērojami augi ar slimības pazīmēm, tie uzreiz jāizrauj un jāiznīcina
