“Pasaules selekcionāri strādā tajā virzienā, lai palielinātu šķirņu izturību pret slimībām, ogu lielumu, bet diemžēl nestrādā uz garšas kvalitāti, un tas notika ilgus gadus,” stāstīja Rožkalne.
“Tagad selekcionāri visā pasaulē ir atjēgušies, ka tās garšīgās ogas ar smaržu un ar aromātu, ka tādas šķirnes praktiski pazudušas,” norādīja Rožkalne.
Dārznieki un zemeņu audzētāji uzsver, ka šķirnes patiešām izzūd un reti kur atrodamas zemenes ar labiem gēniem. Selekcionāriem, strādājot uz zemeņu ārējo izskatu vien, ienākumi palielinās, jo tās veikalu stendos izskatās pievilcīgākas nekā saldās šķirnes
“Tām lielražošanā izmantotajām šķirnēm ir daudz sliktāks aromāts un garša nekā šķirnēm, kas bija pirms 20 gadiem,” atzina Rožkalne. “Kaut kā pie tās selekcijas ir aizmirsts tieši par garšu un aromātu, un daudzās pasaules valstīs audzē tādas šķirnes, kurām īsti nav ne garšas, ne smaržas.”
Turklāt, pat ja zemenes ir saņēmušas pietiekamu saules devu, šķirnes gēni tām tomēr neatļauj izveidot vajadzīgos cukurus.
“Zemenēm viens no faktoriem, kas dod garšu, ir saule, jo saules ietekmē veidojas cukuri ogā. Es domāju, ka viņas vāc tādā agrā gatavības stadijā, kad viņas sārtojas tikai, un, protams, ka tajā laikā visa cukuru sintēze nenotiek tajās kastēs, jo tur notiek tas, kas notiek, un mēs tās ogas dabūjam tādas paskābas,” sprieda Rožkalne.
