De Facto

Oficiālais darbu vadītājs Zolitūdē nav strādājis

De Facto

Cīnās ar Rīgas satiksmi par kompensācijām

Zolitūdes traģēdijā cietušais kasieris atveseļojas

Zolitūdes traģēdijā cietušais kasieris Mārtiņš atveseļojas

„Maxima” kasieris Mārtiņš bija pēdējais, ko 21.novembra naktī glābēji atrada dzīvu sabrukušā lielveikala drupās. Šie seši mēneši pēc traģēdijas viņam pagājuši slimnīcā un sanatorijā, cīnoties par dzīvību un atgūstot rokām elementārākās kustības. Par piedzīvoto intervijā LTV raidījumam “De facto” viņš stāsta mierīgi, neizrādot  nekādu satraukumu. 

Dažas stundas pēc traģēdijas, kad  Latvijas iedzīvotāji sastinguši šausmās vēroja “Maxima” veikala drupas televizoru ekrānā, Mārtiņš zem tām gulēja. Viņš bija pie samaņas un atsaucās glābējiem. Dzirdēja pilnīgi visu, kas notiek apkārt.

“Apsargs kliedza, tad sirēnas. Sauca, kas dzīvs. Mani centās izvilkt,” atceras Mārtiņš Plāsis un atklāj, ka “pēc otrā nogruvuma cerības gandrīz pagaisa”.

”Maxima” kasieri bija iesprostojušas apjomīgas griestu konstrukcijas, tāpēc viņam bija jāgaida, kad izglābs apkārtējos. Glābēji viņu izvilka pēdējo pēc deviņām stundām, ap pulksten četriem no rīta – pēdējo dzīvi palikušo cilvēku.

Mārtiņš lūdza piezvanīt mammai, kad glābēji viņu beidzot iznesa. Viņš pats nevarēja mobilo tālruni noturēt rokās, jo betona konstrukcijas bija pilnīgi sadragājušas abas rokas. Bija bažas, ka rokas vajadzēs amputēt, un puiša dzīvība karājās mata galā.

Mārtiņa labajai rokai, ko joprojām klāj biezas tumšas rētas, funkcijas ir atjaunojušās.  “Ar laiku atgūšu visus 100%,” saka Mārtiņš. Labā roka viņam jātrenē visu laiku, kreisā - mazāk. 

Mārtiņš vairs neļauj nevienam sevi pabarot, visu cenšas darīt pats. Viņam aiz muguras vairākas smagas operācijas Rīgas Austrumu slimnīcā.

“Tajā naktī, kad mēs te visi bijām, mēs cerējām, ka atvedīs tos 54, bet atveda tikai deviņus. Tā nu tas ir. Mūsu pienākums strādāt un palīdzēt,” saka Rīgas Austrumu slimnīcas galvenais ķirurģijas speciālists.

Mārtiņam vēl priekšā garš atveseļošanās process, iespējams, arī operācijas. Visgrūtāk esot bijis slimnīcā, kad nākušas virsū sāpju lēkmes. Tad viņš centies klausīties elektronisko mūziku. Par piedzīvoto traģēdiju viņš runā mierīgi, neizrādot nekādu satraukumu.     

“Ar katru kaut kas var notikt. Tas ir liktenis. Vienam paveicas, otram nē. Citam pavisam liela nelaime,” saka Mārtiņš.

Sociālajos tīklos Mārtiņš ieguvis daudz jaunu draugu. Laura bija viena no pirmajām, kas apciemoja draugu slimnīcā un tagad “skaipā” sarunājas gandrīz katru dienu.

“Viņš neļauj citiem palīdzēt. Visu cenšas darīt pats. Liels prieks par to,” saka Mārtiņa draudzene Laura Goldberga un atzīmē, ka puisis ir tikpat dzīvespriecīgs kā agrāk.  

Pavisam nesen Mārtiņš nosvinēja 25.dzimšanas dienu. Vēl nekad neesot bijis tik daudz apsveicēju, arī pavisam sveši cilvēki.

Par tālāku nākotni Mārtiņš vēl nedomā. Viņam patlaban pats svarīgākais ir atgūt veselību, un tad kādā karstā vasaras dienā kaut kur aizbraukt ar riteni vai motociklu lielā ātrumā.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti