"Cik es sevi atceros, tik arī makšķerēju: i uz ledus, i zem ledus, i virs ledus," stāsta 52 gadus vecais Imants no Iecavas, kuram makšķerēšana ir aicinājums.
Ziemā, kā jau lielākā daļa makšķernieku, arī viņš pāriet uz tā saukto bļitkošanu. Viņš atzīst, ka, kāpjot uz ledus, katru reizi ir pamatīgs risks, tomēr domas par drošību aizēno lielais azarts. "Ja cilvēks kāpj uz ledus, tad viņš riskē ar savu dzīvību. Es kāpju uz ledus un man pilnīgi “do lampočki” [vienalga] - moš' noslīkšu, moš' nenoslīkšu," ar roku atmet Imants.
Viņš uz ledus kāpj, sajūtu vadīts, un plānākais ir bijis tikai trīs centimetrus biezs. Vairākkārtējs zemledus makšķerēšanas čempions un eksperts Normunds Grabovskis gan saka, ka noteikt, vai ledus ir drošs, var tikai to taustot un mērot. Pārsvarā tiek izmantota verga - dzelzs instruments ar koka rokturi un asu laužņveida galu. Ar to pirms katra soļa sev priekšā pārbauda, kāds ir ledus.
Daudzmaz drošs ledus — no pieredzējuša makšķernieka viedokļa — ir ap septiņiem, astoņiem centimetriem. Ir pierasts, ka 10 centimetru biezu ledu veido trīs četras naktis ap -10 grādus auksta temperatūra - tad var iet.
Visvairāk ir jāuzmanās no pirmā ledus. No ūdenstilpju veidiem visbistamākās ir upes. Diemžēl katru gadu kāds makšķernieks aiziet viņsaulē. Normunds to skairdro ar pārāk lielu pāšpārliecinātību un bravūru. Pēdējā laikā viņu vidū ir arī pieredzējuši makšķernieki, kuri vienā vietā ir sēdējuši jau vairāk nekā 30 gadu un, viņuprāt, pazīst to tik labi, ka vairs nav nepieciešams neko pārbaudīt.
"Ir liktenis tad, kad tu ej pa biezu ledu un tur ir kāds aizputināts āliņģis vai kas cits," saka Normunds Grabovskis. "Bet, ja tu apzināti vai dzērumā ej pa tādu vietu, kur pat vārna nesēžas, tad… Katru gadu kāds cilvēks izdara pašnāvību, tāpēc jau mēs neaizliedzam pirkt striķus vai vēl kaut ko," norādīdams uz katra atbildību, nosaka zemledus makšķernieks.
Iepriekšējā ziemas sezonā noslīka septiņi zemledus makšķernieki, šogad viens, izglābti divi.
Tomēr Grabovskis ar savu vairāk nekā 20 gadu ilgo pieredzi uzsver, ka zemledus makšķerēsana nav bīstama. Kalnos slēpojot, notiek daudz vairāk negadījumu. Galvenais ir silts apģērbs un apavi. Ja runā par pašu procesu, tad tas ir tieši tšds pats kā visos pārējos gadalaikos. Makšķerēšanas stils ir atkarīgs no tā, kādas zivis grib noķert un cik daudz kustēties.
"Var ķert ar ziemas fīderi, var ķert ar ziemas pludiņu, ar tārpiem... Bet var ķert ar ziemas vizuļiem — tā saucamā ziemas spiningošana no ledus. Tam ir ļoti daudz žibuļu, vizuļu, balansieru, ziemas vobleru," visu arsenālu priekšā liek Grabovskis.
Makšķerēšana palīdz astslābināties un uz brīdi aizmirst par visu apkārtējo. Makšķernieks Imants pāris reižu ir aizsēdējies tik ilgi, ka ledus gabals ir atlūzis no krasta un atpakaļ viņš ir nogādāts ar ledlauzi. Arī Normunds ir saskāries ar kurioziem gadījumiem, bet tādi jau tie makšķernieki ir - nedaudz traki. "Es vispār dzīvoju tikai [tādēļ], lai makšķerētu. Es strādāju, lai varētu makšķerēt, un makšķerēju, lai varētu dzīvot. Tas ir dzīvesveids, tāds ceļš ir izvēlēts. Es pats esmu makšķērēšanas sludinātājs. Es popularizēju, stāstu, mācu. Patiesībā ir ļoti daudz tadu cilvēku, kam tas ir dzīvesveids, un noteikti tā nav tā sliktākā nodarbošanās," pārliecināts Normunds.
