Atgādiniet, kad nokļuvāt slimnīcā, kāda bija jūsu slimības gaita un vai bija kāda īpaša ārstēšana?
Šodien ir 23. diena no slimības sākuma, slimnīcā esmu bijis 18 dienas. Principā ārstēšanās bija ar karstiem dzērieniem un tējām. Nekādas tabletes nedzēru. Principā varēju ārstēties mājās, bet, tā kā jau biju ticis līdz slimnīcai, mani nevēlējās laist mājās un vajadzēja visu slimību izsēdēt tur. Nebija nekādu slimības pazīmju baigo vai sliktas dūšas un tā, ka viss slikti. Katru dienu palika labāk.
Jums bija temperatūra, elpceļu slimību pazīmes?
Bija grūtāk elpot, smagums, dūrās krūtīs pirmo nedēļu, kad biju slimnīcā, bet pēc nedēļas samazinājās. Visu laiku temperatūra turējās 37, 2. Bet pēdējās piecas sešas dienas nebija vispār. Ārsts teica, ja trīs dienas nebūs temperatūras, ņems atkārtotas analīzes. Un izrādījās viss kartībā.
Vai jūs zināt, kur jūs inficējāties?
Visticamāk, es inficējos Londonā, kad vēl nebija simptomu pirmajās dienās, pirms atlidošanas uz Latviju. Es uztaisīju testu lidostā, un tur ir atbilde, ka inficējos Londonā, bet nav ne jausmas, kur, no kā un kad.
Jūs devāties uz mājām ar sabiedrisko transportu, vai jums ir ziņas, ka varbūt esat inficējis arī citus? Vai kāds jūsu tuvinieks ir saslimis?
Nav vispār neviens neko ziņojis. Kad atbraucu, laukos divas trīs dienas bija kontakts ar tēvu. Viņam nebija nekādu simptomu, viņš tagad ir izsēdējis karantīnā. Tagad principā staigā laimīgs. Man neviens neko nav teicis, ka es kādu būtu aplipinājis. Vienīgais, ko es varēju aplipināt ir tēvs, bet viņam paveicās.
Jums šis briesmīgais pārdzīvojums ir beidzies laimīgi. Vai jūs atgriezīsieties Londonā?
Kad situācija uzlabosies, bet tas būs tikai tuvāk vasarai. Mēnešus divus vēl uzturēšos Latvijā, jo tur situācija ir krietni bēdīgāka nekā šeit. Dzīvošu lauku mājā un mēģināšu kaut kādu papildu darbu darīt. Jo es principā paliku bez darba tur. Būs jāmēģina kaut kādi online treniņi caur internetu.
Vai jūs varat padalīties ar savu emocionālo noskaņojumu, kad jūs gaidījāt gan pirmo, gan arī otro analīžu rezultātus, kad jau bijāt izveseļojies?
Principā ārsti visu šo slimības laiku ar mani neko daudz nerunāja. Ārsti es redzēju reizes trīs četras. Viņa arī nerādījās katru dienu un neko neteica. Es ar māsiņām runāju. Man viņas visu ko nodeva. Visgrūtāk bija, ka mani nekur nelaida ārā. Sēdēju trīs nedēļas četrās sienās. Visi baidījās no manis, visi bija spectērpos. Bet nu vajadzēja saglabāt vēsu prātu, ka tas viss nevilksies mūžīgi. Pašsajūta bija normāla. Depresijā nekritu.
Paldies par sarunu!