Neraugoties uz to, ka kopumā Kanādā latviešu sabiedrība sarūk, Toronto seniori ir aktīvi, rosīgi un jo īpaši veiksmīgi izmantojuši pandēmijas laiku, stāstīja Toronto latviešu pensionāru apvienības programmas vadītāja Gunta Dreifelde.
“Kad mēs tikāmies klātienē, katru ceturtdienu sanāca ap piecdesmit dalībnieku. Pandēmijai sākoties, noorganizējām “Zoom” platformā valdes sēdi, un man radās doma – ja varam sarīkot valdes sēdi, kāpēc nevaram “Zoom” rīkot ik ceturtdienas satikšanos. Tagad mēs varam rīkot saietus ar cilvēkiem no visas pasaules.
Mums tagad iet labi, regulāri mūsu saietiem pieslēdzas vairāk nekā simt dalībnieku,” stāstīja Dreifelde.
Pateicoties “Zoom” platformai, Toronto latviešu pensionāriem pievienojas arvien jauni dalībnieki no visas pasaules, stāstīja apvienības tehniskais vadītājs Egils Fogels.
Pensionāru apvienība ir ļoti stipra, uzsvēra apvienības vadītājs Auseklis Zaķis. Šobrīd tā ir visaktīvākā un vislielākā grupa, jo pensionāru vidū ir sava laika Kanādas latviešu sabiedrības stūrakmeņi – tie, kuri bijuši aktīvi jaunībā, turpina iet latviskās rosības gaitas arī brieduma gados un senioru vecumā, skaidroja Zaķis.
Pārliecināt par sanāksmēm "Zoom" nebija viegli
Kanādas latviešu seniori ir atvērta sabiedrība un nepārtraukti domā, kā piesaistīt jaunus dalībniekus, aizraujot ar jaunām programmām. Tieši tāpēc nākas salāgot intereses, jo apvienības dalībnieku vecums ir ļoti dažāds.
“Pārliecināt iesaistīties “Zoom” nebija viegli – mēs bijām sagatavojuši instrukcijas, kā pieslēgties. Mums, piemēram, bija kungs 102 gadu vecumā, kurš dzīvoja kopā ar mazbērniem. Un viņam pieslēgties palīdzēja mazdēls, kurš vairs nerunāja latviski. Šis kungs atzina, ka viņam bijis tik labi būt kopā ar savējiem šajos saietos. Tā ir iespēja runāt latviski. Man pašai arī.
Es esmu precējusies ar amerikāni, un latviešu valoda man ir bauda,” atzina apvienības programmas vadītāja Dreifelde.
Apvienība arī rūpējas par pensionāru fizisko veselību, piemēram, sagādājot līdzekļus, lai seniorus nogādātu uz vakcinācijas pret Covid-19 vietām. Tāpat piedāvāja iespēju konsultēties ar ārstu, lai rastu atbildes uz visiem jautājumiem par vakcīnām pret Covid-19 bez šī temata politizēšanas. Vakcinēti ir aptuveni 99 % apvienības pensionāru, pauda Dreifelde.
Mudina pensionārus iznākt no skapja
Šobrīd Kanādā pensijā var iet no 60 gadu vecuma, bet daudzi vēl septiņdesmit gadu vecumā negrib atzīt, ka ir pensionāri. Toronto apvienības priekšsēdis mudina pensionārus nākt ārā no skapja, tāpēc šobrīd aktivitātēs aicina rosīties gan pensionārus, gan viņu draugus.
Temati, ko apspriež Toronto latviešu pensionāri ir visdažādākie – izglītojas kultūrā, politikā, vēsturē, ekonomikā, svin kopā un priecājas, baudot citu piedzīvotos ceļojumus, kā arī izzina notikumus Latvijā, dabā, kultūrā, tāpat iepazīst dažādas personības. Ceturtdienas nemainīgi ir laiks, kad kopā sanāk Toronto latviešu aktīvākā sabiedrības daļa.
Lielisks resurss ir Toronto senioru mājaslapa, kur meklējama gaidāmo notikumu afiša, kā arī var atrast līdz šim notikušo sarunu ierakstus. Tāpat apvienības mājaslapā atrodama jebkāda praktiska informācija, kas var būt aktuāla Kanādas senioriem.
“Cenšamies būt arvien tuvāki katram senioram, lai ikvienam būtu labāka dzīve.
Sarūkot latviešu skaitam, labākais veids, kā mums izdzīvot, ir komunikācija.
Mums ir liels prieks, ka esam varējuši savienot cilvēkus un ka varam turpināt to darīt,” atzina pensionāru apvienības priekšsēdis Zaķis.
Tiekas teju 50 gadu
Toronto latviešu pensionāru apvienība darbojas jau kopš 1972. gada, un tā ir viena no jaunākajām latviešu apvienībām Kanādā. Ja baznīca darbojas jau septiņdesmit gadu, tad, pirmajiem trimdiniekiem nosirmojot, radās pensionāru apvienība.
Teju piecdesmit gadu laikā, kopš latviešu seniori iesāka ceturtdienās pulcēties, nekas daudz nav mainījies – rokdarbi, bumbošana, dāmu komiteja un koris joprojām ir iecienītas nodarbes.
„Kad es biju jaunāks, latviešu sabiedrība bija ļoti kupla, mērāma tūkstošos. Piemēram, uz dziesmu svētkiem vienkopus sanāca divdesmit tūkstoši cilvēku. Tagad mūsu skaits sarucis un uz dziesmu svētkiem atbrauc trīs līdz pieci tūkstoši. Tas kritiens ir liels, daudzi ir asimilējušies un atstājuši aktīvo latviešu sabiedrību,” vērojumos dalījās Zaķis.
Līdzīga tendence ir baznīcās – ja draudzēs bija katrā ap diviem tūkstošiem locekļu, tad tagad ap piecsimt baznīcā gājēju. “Lēnām latviešu sabiedrība sarūk, un organizācijai liek domāt par eksistenci.
Mūsu mājvietā latviešu centrā [kādreiz] vietas bija par maz, tagad jau ēka ir par lielu sabiedrības vajadzībām. Tāpēc varam izīrēt savas latviešu centra telpas cittautiešiem un Toronto valdībai, lai varētu uzturēt sevi arī finansiāli.
Starp citu, sarucis arī latviešu organizāciju skaits,” atzina Zaķis.
Latviešu pensionārus finansiāli atbalsta Kanādas valdība, Ontario provinces vadība un arī Toronto pilsēta vadība. Piemēram, no Ontario provinces Toronto latviešu pensionāri saņem aptuveni 20 tūkstošus dolāru gadā, bet katru gadu summa jāpieprasa un arī jāatskaitās par izlietošanu. Tāpat katram dalībniekam nākas maksāt dalības maksu aptuveni 30 eiro gadā.
