Pirmos soļus žurnālistikā Jākobsons spēra 7.klasē, kad tapa pirmais raksts par sportu vietējā laikrakstā „Zemgales komunists”. 19 gadu vecumā aizsākās darbs Mežaparka radio mezglā kā diktoram – tehniķim. Tur Gunārs gatavoja dažādus ziņojumus, lasīja sludinājumus, spēlēja mūziku no skaņu platēm un lentēm, līdz 1954.gada 4.jūlijā Radiofona ēterā izskanēja pirmā reportāža no zvejnieku sporta svētkiem Engurē.
„Tas viss sākās ar lielu izgāšanos,” Gunārs Jākobsons stāsta par otro vietu Latvijas Radio diktoru konkursā. Tolaik viņš sāka strādāt kā sporta žurnālists. Pirmā Jākobsona reportāža tapa tieši pirms 60 gadiem. Tā notika Engurē par zvejnieku sporta svētkiem.
No vairāk nekā stundu gara ieraksta, griežot un līmējot kopā magnetofona lentes, tika sagatavota piecu minūšu gara reportāža. Tā kļuva par pirmo Jākobsona radio ēterā izskanējušo sižetu.
„Pēc tam turpinājums bija ļoti brāzmains – tajā pašā vasarā, jūlijā, es jau sāku vadīt futbola reportāžas un dažādu citu sporta veidu reportāžas. Toreiz sports dzīvajā ēterā radio gāja ļoti bieži un daudz,” stāsta žurnālists.
Jākobsons, daloties savās atmiņās, stāsta par dažādām situācijām, kas radušās radio tiešraidēs. Viņš katru reizi vācis daudz informāciju par notikumu, jo tad, ja sporta sacensības kavējas, ēters tomēr ir jāaizpilda.
Divus gadus pēc debijas Jākobsons ieguva kāroto diktora amatu. Apbalvotais sporta žurnālists 60 ētera gados veidojis arī „Mikrofona aptaujas”, vadījis „Sporta laureātu” pasākumu, lasījis pasakas un 20 gadus komentējis Dziesmu un deju svētkus. Pats Jākobsons uzsver, ka visam ļoti rūpīgi gatavojies. Piemēram, lai varētu aprakstīt klausītājiem deju soļus un zīmējumus, viņš regulāri konsultējies ar savu draugu, dejotāju Vairi Ceimeru.
Atbildot uz jautājumu par iemesliem, kādēļ savu karjeru uzsācis tieši radio, Jākobsons saka, ka tā bijusi tikai un vienīgi ziņkāre: „Uz to radio konkursu nenācu tādēļ, lai šeit strādātu. Es kā lauku puika ienācu, lai apskatītos, kas ir radio, kā izskatās mikrofoni un studijas, kas ir tie cilvēki, kas runā pa radio. Toreiz to cilvēku skaits, kas runāja pa radio, bija neliels, toreiz tie bija dievi – visi viņos ieklausījās. Kam ticēja, kam neticēja – tā jau ir cita lieta.”
Lai arī pabeidzis jurisprudences studijas, Gunārs Jākobsons atzīst - ja būtu jāizvēlas vēlreiz, viņš neko nemainītu, viņa sirds ir radio. Joprojām Jākobsonu var dzirdēt Latvijas Radio 2 ēterā, stāstot par sporta jaunumiem.
Gunārs Jākobsons vairāk nekā divas desmitgades ir komentējis Dziesmu un Deju svētkus, savukārt vairāk nekā 40 gadu garumā ēterā aizrautīgi sekojis līdzi hokeja un futbola spēlēm. Gunārs strādājis par sporta žurnālistu 13 Olimpiskajās spēlēs un 30 Pasaules čempionātos hokejā, vadījis vairāk nekā 5000 dažādu sporta pārraižu. „Mans uzdevums ir kaut nedaudz uzlabot cilvēku noskaņojumu. Neraidu ne sporta speciālistiem, ne hokejistiem un futbolistiem. Es raidu cilvēkiem,” tā par atbildīgo komentētāja darbu izsakās Jākobsons.
Godinot cienījamo kolēģi un Radio uzticīgo darbinieku, sestdien, 5.jūlijā, plkst. 13.05 Latvijas Radio 1 raidījums „Piespēle” būs veltīts Jākobsona apaļajai 60 darba gadu jubilejai. Pārraidē Gunāra laikabiedri un radio kolēģi dalīsies atmiņās, izskanēs arhīva materiāli no radio veterāna veidotajām reportāžām, sporta spēlēm un pat kuriozi, savukārt raidījuma vadītājs Mārtiņš Kļavenieks klātienē sarunāsies ar pašu jubilāru.
2011.gadā Gunārs Jākobsons kļuva par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. Žurnālistikas pārstāvja profesionālais darbs ir novērtēts arī ar daudzām citām balvām. 1997.gadā G.Jākobsons saņēma Jāņa Lintera prēmiju par ilgstošo un profesionāli izcilo darbu, 2000.gadā par lielo ieguldījumu radiožurnālistikā saņemts „Cicerona Goda” nosaukums. Tāpat par ilggadējo darbību Pasaules čempionātu komentēšanā 2006.gadā Gunārs saņēma Starptautiskās hokeja federācijas balvu par mūža ieguldījumu, bet 2010.gadā – apbalvots ar Latvijas Gada balvu sportā par mūža ieguldījumu.
