Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Latvijas mode «Pure London» izstādē

Panorāma

Panorāma

Ornitloģijas vecmeistaram J. Lipsbergam – grāmata

Savus meža okšķera memuārus ornitoloģijas vecmeistars Lipsbergs iemūžina grāmatā

Paaudzies es kļūšu par meža okšķeri, uzmeklēšu visus putnu perēkļus, lai pasargātu no iespējamiem ļaundariem – šādu solījumu sev bērnībā deva kāds Salacgrīvas puika un tā arī darīja. Visu mūžu Juris Lipsbergs ir pētījis putnus un sargājis dabu. Latvijas ornitoloģijas vecmeistars nupat izdevis grāmatu “Klaidonīga putnu pētnieka piedzīvojumi”. Šāda veida literatūra – naturālista piezīmes – ornitologu aprindās iznāk reti.

Juri Lipsbergu ornitologu aprindās dēvē par ģenerāli. Viņš pats sevi salīdzina ar vientuļo vilku. Viņam nepatīk pilsētas burzma. Mežos un ezeros putnus meklē un pēta vienatnē. “Viņi mums pavēsta par vides kvalitāti. Ja jau putns nevar dzīvot,  tad drīz pienākt, ka tā vide nav piemērota pašam cilvēkam - radības kronim,” teic Lipsbergs.

Enciklopēdiskas zināšanas par putniem un dabas aizsardzību. Šerps raksturs, īpašs humors un tēlaina valoda. Lipsberga stāstus par piedzīvoto lauka ekspedīcijās reti kāds var pārspēt - tā leģendāro pētnieku raksturo kolēģi. Kā stāsta pats, ar putnu dullumu saslimis jau bērnībā.

Brālim, putnu gredzenotājam, bijusi grāmata “Latvijas putni”. “Skolēnam interesanti likušies krāšņākie putni, sarkankrūtīši. Ūdens strazds. Neparastākie, krustknābji. Es sāku tās bildītes pārkopēt un ar krītiņiem izkrāsot. Un tas bijis sākums putniem, ilgi man tā nenācās nodarboties, jo mūs 1949.gada martā izveda uz Sibīriju. Un tā putnu odiseja man turpinājās Sibīrijā. Atradām pirmo jūras ērgļu ligzdu manā mūžā. Milzīgu kā cepuri, un tas mani satriecas un manas pētniecības objekts vēlāk Latvijā bija jūras ērglis,” stāsta ornitoloģijas vecmeistars.

Šie ir meža okšķera memuāri - atverot savu grāmatu saka ornitologs. Atmiņu krājumā dokumentāli fakti mijas ar daudziem emocionāliem piedzīvojumiem, kuri atgadījušies darba gaitās. Kaut vai - cīņa ar perējošu gulbju māti Liepājas ezerā: “Viņa man kā belza ar spārnu, tad vēl divas nedēļas bija zilums uz deniņiem, un es biju augšpēdus laivā. Gulbiene arī, es viņu turēju, nepalaidu, kamēr nenolasīju gredzenu.”

Bioloģijas zinātņu doktors 37 gadus nostrādāja Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā. Apzināja apdraudēto putnu ligzdošanas vietas. Būvēja un joprojām būvē mākslīgās ligzdas jūras ērgļiem un ūpjiem.

Lipsbergs ieviesa mikroliegumu principu, kas tagad ļauj glābt retas sugas. Savulaik vāca ziņas arī “Latvijas Sarkanajai grāmatai.”

“Es sākumā pa kaktiem neatļauti pētīju un skatījos tos retos putnus. Tai skaitā  izdevās pierādīt Latvijā arī somzīlītes ligzdošanu, bārdzīlītes ligzdošanu. Tie visi ir reti ar niedrājiem saistīti putni, par kuriem tajā laikā bija maz kas zināms,” stāsta Lipsbergs.

Kā atzīst pensionētais ornitologs, arī šobrīd īpaša vērība jāvelta lielajiem niedrājiem, kuri ir ļoti nozīmīga ekosistēma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt