Rēzeknes novada Nagļu pagasta Orenīšu dīķu krastā omulīgi izvietojusies putnu un dabas vērošanas viesu māja „Stikāni”, kur savu putnu paradīzi atradusi bijusī rīdziniece Ilze Vilšķērste.
„Putnu troksnis ir visapkārt. Šopavasar dīķos bija desmitiem tūkstoši zosu. Tā ir tāda paradīze, man to tādu gribas saglabāt,” saka Ilze. Tieši putnu sugu daudzveidība un teju sabrukušais mežsarga namiņš ceļojuma aģentūras “Dabas tūres” vadītāju Ilzi Vilšķērsti atvilināja no galvaspilsētas uz mežonīgo Orenīšu dīķu malu.
„Ar savām ekskursijām uz Lubāna apkaimi braucu jau sen un zināju, ka te neviens nedzīvo. Es ienācu šajā pagalmā, un tā likās tik fantastiska vieta! Nolēmu, ka vajag to atdzīvināt. Un tā, pateicoties mājas īpašniekiem Aigaram un Dacei Stikāniem, ir šī paradīzīte tapusi,” stāsta Ilze.
Vaicājot, vai Ilzei vairs ir kāda saistība ar Rīgu, viņa atsmej, ka esot: „Tīri juridiski saistība man ir - pieraksta adrese Rīgā un ģimene ir Rīgā. Es īsti neskumstu. Nu ko tad es Rīgā? Darbs tagad man ir šeit, ir kur dzīvot. Bet es neesmu no Latgales, kaut gan tēvs ir latgalietis, uzvārds Miglāns,” stāsta Ilze.
Lai arī tieši putnu vērošana ir atvilinājusi Ilzi uz Latgali, ornitologa diploma viņai nemaz neesot: „Es vispār nezināju putnus 2006.gadā. Tagad pazīstamākos putnus, kas šeit ap māju, es pilnīgi noteikti zinu. Gan balsi, gan izskatu, gan uzvedību. Mani ļoti interesē. Kad man kāds prasa: ko tu te dari nekurienē? Es atbildu, ka esmu pilnīgi laimīga. Kāpēc es to agrāk nedarīju?
Es nejūtos viena, vienmēr te ir kāds putnu vērotājs.
Tikko pavadīju ciemiņus uz Rīgu, kuri tālāk lido uz Spāniju. Mums ir tāds viesu saraksts – gan no Somijas, Norvēģijas, Beļģijas, Francijas. Viņi saka, ka tā ir paradīze Latvijas ziemeļos.”
Ne tikai Ilzes ikdiena kardināli mainījusies, pakārtojot to bezmaz vai putnu migrācijas periodiem, bet arī kādreiz necilais mežsarga namiņš ieguvis jaunus vaibstus, lai pielāgotos dabas vērotāju vajadzībām.
„Iekšpusē sanāk vecā māja saglabāta, bet no ārpuses ir uztaisīts viss no jauna un komunikācijas, lai cilvēkiem būtu ērti. Mēs negribam skaļas ballītes, un te nekad nebūs ballīšu vieta. Principā šis ir gads, kad mēs sākām ar putnu fotogrāfiem un dabas vērotājiem, un tā mēs turpināsim,” stāsta Ilze.
Neskatoties uz modernajām tehnoloģijām, Orenīšu dīķmalas paliks neskartas – ar nepļautu zāli, šur tur pavīdošiem dadžiem un veciem kokiem. Tieši pēdējie visvairāk piesaista putnus, kas savukārt Ilzi Vilšķērsti mudināja ļauties Latgales vilinājumam.
