Pasauļa latgalīte Viktorija Deksne

Viktorija Deksne dzymtū piļsātu Rēzekni pamete piec 9.klasis, kod devēs turpynuot vuiceitīs citvīt pasaulī – Amerikā i Norvegejā. Niu, piec deveņu godu paceli byušonys, jei ir atsagrīzuse atpakaļ Latvejā i Reigā struodoj par marketinga specialisti uzjāmumā, kurš nūsadorboj ar profesionaļu atgrīzšonu atpakaļ dzimtinē. Itūreiz runuosim par īmeslim, planim i sajiutom aizbraucūt, paceli asūt i atsagrīžūt dzymtajā pusē.

Viktorija DeksneGuna Igavena, Ēriks Zeps, raidījums Kolnasāta

    Apvuiceibys uorzemēs Viktorijai suocēs Amerikā, piečuok jei kaidu laiku vuicejuos ari Apvīnuotajā pasauļa koledžā, Norvegejā. Pīmiņ Viktorija.

    „Tī kūpā vuicuos jaunīši aptyvai nu symts vaļstu. Dzeivojam kūpā, vuicamīs kūpā, mes dolomīs sovuos pīredzes, kulturā i vuicamīs, kai lobuok vīnam ūtru saprast. Tys ir cīši svareigi myusdīnu sabīdreibā, kod vyss ir tik cīši globals. Piečuok es godu struoduoju Norvegejā, gon Bergenā, gon Oslo, kai asistente braziļu uzjiemiejai, jai pīderēja divi restorani – vīns Bergenā, ūtrys Oslo, jo es ari školā vuicejūs norveģu volūdu i tei beja pīteikami augstā leiminī, lai es palyktu tī.”

    Tod Viktorejis celi nūvede atpakaļ iz Ameriku, kur jei turpynuoja studēt. Vaicuota par tū, kai jei nūguoja pi lāmuma atsagrīzt atpakaļ Latvejā, Viktorija pīzeist, ka tys guoja lānom.

    „Es vysod zynuoju, ka es grybu atsagrīzt Latvejā, i es vysod gaideju tū breidi, kod byušu gotova. Kod es byušu sasnīguse vysu tū, ku asu sev nūsprauduse, jusšūs komfortabli byut Latvejā i varēšu dareit tū, kū es eistyn grybu.

    I tai tī godi guoja i guoja i tī standarti pošai pret sevi turpynuoja augt. Itymā breidī maņ beja juopījem lāmums struoduot Amerikā voi Latvejā, voi kur niviņ cytur pasaulī, es saprotu, ka tei saikne, kas maņ ir ar Latveju, ir juonūstyprynoj. Prūtams, mīlesteiba pret saimi, vysi cylvāki, kurus es vysvaira meiļoju ir ite...Tu vari pīzvaneit, nui, tu vari īraudzeit cylvāku caur teļepona ekranu i sasatikt divreiz godā, bet tys ir daudz cytaižuok nikai tod, ka tu asi tyvumā. Gryuši tū vuordūs apraksteit, tuos emocejis i sajiutys, kas ir sātā... Es daudz kū asu vuicejusēs itūs godu laikā, i es jau tagad gribieju redzēt, kas ir tys, kū es nu seve varu dūt, ka es pateišom asu ite. Tys ir interesants taids seve izaicynuojumu laiks. Tei augšona i pošizaugsme, tei jau naapsastuoj tagad, kod es atsagrīžu Latvejā.”

    Viktorija pīzeist, ka, nasaverūt iz dzimtinis mīlesteibu i cytim emocionalajim faktorim, aiz kotrys aizbraukšonys ci atsagrīzšonys atpakaļ dzimtinē stuov personeigs stuosts – kotram sovs. Vys tik jai redzīs, ka saleidzynūši nalelais Latvejā atsagrīzušūs skaits skaidrojams ar vairuokim byutiskim īmeslim.

     „Es dūmoju, ka tī ir ekonomiski, finansiali apstuokli, pyrmkuort. Tei ir taisneiba, ka cytvīt var nūpeļneit daudz lobuok.”

    Itūšaļt Viktorija struodoj uzjāmumā, kas rauga atgrīzt aizbraukušūs, sovā jūmā profesionalūs latvīšus atpakaļ dzimtinē.

    „Lai ari Latvejā olgys ir zamuokys nikai Luksemburgā voi Norvegejā, vys tik tuos aug i portals „Your Move” paleidz profesionalim atrast lobuokuos kompanejis Latvejā, kurys pīduovoj gon lobu olgu, gon lobus apstuokļus, gon ari vysys ekstrys, lai cylvāks justūs pīnuoceigi nūvārtāts dorba vītā. Pyrmīs, kū mes pīduovojam, ir daudz puorradzamuok redzēt, kaids ir Latvejis dorba tiergs... Myusu pošu komanda ari ir cylvāki ar leidzeigim stuostim, kuri jau ir bejuši uorpus Latvejis  i saprūt, ka tys ir svareigi pi tuo struoduot, par tū runuot i dareit, kū mes varim, lai tuos īspiejis caltu.”

    Viktorija atkluoj, ka iz prīšku itei kompaneja planavoj struoduot ari Latgolys uzjāmumim.

    „Nuokūtnis planā ir īīt ari Latgolā i ari ite izveiduot vītni, kas apvīnoj lobuok moksojūšūs i tūs uzjāmumus, kas pateišom labi atsatīc pret sovim darbinīkim, kai ari, tū dorūt, veicynuot taidu tendeņci tiergā, ka par cylvākim ir juosaceinejj i, ka itī darbinīki ir juonūviertej.”

    Saistītie raksti
    Cilvēkstāsti
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti