Pievērsties ātrās rēķināšanas konkursam Cēsu Valsts ģimnāzijas 11.klases audzēkni pamudinājusi matemātikas skolotāja, kas motivēja gūt labākas sekmes ar izaicinājumu - ja viņš sasniegs labāko galvasrēķinu rezultātu skolā, viņa ieliks labāku atzīmi. Renāts izaicinājumu pieņēma un tagad jau kļuvis par labāko visā valstī.
“Vienkārši mājās es ieeju šajā programmā, paņemu attiecīgo disciplīnu un sāku rēķināt. Parasti, kad nav ko darīt, prieka pēc vienkārši sāku rēķināt. Vienkārši gribējās savu personīgo sasniegumu,” stāsta Renāts.
Starptautiskajā galvas rēķinātāju konkursā starp vairākiem Eiropas valstu dalībniekiem Renāts ieguva godalgoto trešo vietu. Viņš atzīst, ka vislabāk viņam veicas disciplīnā, kurā ir dalīšana ar decimālskaitļiem, bet par galvenajiem konkurentiem viņš uzskata kaimiņus lietuviešus un igauņus. Ātrā rēķināšana viņam ir attīstījusi reakcijas ātrumu, kā arī tā palīdz ikdienas situācijās.
“Reaģēšanas spējas vislabāk attīsta. Protams, tas arī palīdz matemātikā, taču vidusskolā matemātika vairs nav tāda, kā mazajās klasēs. Vairs nav aritmētikas, mēs jau gudri rēķinām. Tur tā [ātrā rēķināšana] diemžēl vairs netiek pielietota. Nu, veikalā cenas varam skaitīt mierīgi. Tas arī viss,” stāsta Renāts.
Lai sasniegtu rezultātu, Renāts pirms sacensībām ātrajiem galvasrēķinu treniņiem velta laiku līdz pat trīs stundām dienā. Trenējas viņš individuāli, bet ar padomu palīdz informātikas skolotāja, kas ierosināja Renātam pieteikties valsts konkursam. Viņa uzskata, ka šāda rēķināšana jāveicina jau no pirmajām klasēm.
“Es būtu ļoti priecīga, ja Latvijā tas būtu populāri sākumskolā, jo vēlāk tas cilvēks var izmantot visur to, ko viņš ir ieguvis, tās savas ātrās rēķināšanas prasmes,” saka informātikas skolotāja Diāna Siliņa.
Grūtākais ir saplānot laiku tā, lai galvasrēķinu treniņi netraucētu ikdienas mācībām, jo pēc Renāta domām - nogurums ir viskaitinošākais, kas traucē abas lietas apvienot.
