Kāzas tikai dzimtenē! Ārzemju latvietēm izjūk šīs vasaras precību plāni

Globālā pandēmija ir izjaukusi arī daudzu ārzemēs dzīvojošo latviešu plānus šovasar Latvijā mīt gredzenus. Latvijas latviešiem kāzas Latvijā nav nekas īpašs, bet ārzemēs dzīvojošajiem tieši Latvija ir visiekārojamākā kāzu svinību vieta pasaulē, jo svarīgajā brīdī var būt klāt ne tikai Latvijas radi un draugi, bet svinībām papildus iespējams parādīt dzimto zemi savām otrajām pusītēm un viņu tuviniekiem. Tagad tas viss iet secen, taču kāzas netiks svinētas citur. Pāri gatavi gaidīt, kamēr atsāksies normāla dzīve, lai visu saplānotu no jauna. Protams, Latvijā – nekur citur!

Musulmaņu kāzas – Anglijā, latviešu – Siguldā

Rūtas Betes kāzas bija paredzētas 27. jūnijā viņas dzimtajā pilsētā Siguldā. “Viss bija izplānots, vieta, mūzika, vakara vadītājs. Depozīti iemaksāti, viesnīcas rezervētas, aviobiļetes nopirktas, bet tad uzradās Covid-19,” stāsta Rūta, kura Anglijā dzīvo jau astoņus gadus, strādā par darbā iekārtošanas aģentūras ofisa vadītāju. Viņas otra pusīte Šajāns ir jurists, kurš brīvajā laikā labprāt spēlē kriketu un nodarbojas ar labdarību.

Lai arī līgavaiņa ģimene nav dedzīgi musulmaņi, tomēr jaunais pāris saderināšanas ballītes vietā nolēma sarīkot musulmaņu kāzas turpat Anglijā, noīrējot telpas vietējā Miltonkīnas Hiltona viesnīcā, lai sagādātu prieku Šajāna māmiņai, kura ļoti vēlējās visu organizēt pati.

„Kāzas bija pēc pakistāņu tradīcijām ar simtiem viesu un ļoti, ļoti krāšņu ballēšanos līdz pat rīta gaismai. Ja es kādreiz biju domājusi, ka tikai latviešiem patīk dejot, līdz kājas nejūt, tad dziļi maldījos,” smejas Rūta, kura pati vairākus gadus dejojusi latviešu tautas dejas Pīterboro deju kolektīvā „Rakstā”.

Rūtas Betes musulmaņu kāzas, kas tika svinētas saderināšanās ballītes vietā. Īstās kāzas būs Latvijā.
Musulmaņu kāzas notiek pēc gadsimtiem senām tradīcijām. „Sākumā ir mendhi ceremonija, kur līgvainis un līgava nes ziedu krelles, tuvinieki novēl saticību, veselību, bagātību. Pēc mendhi seko nikkah, kas ir laulāšanas ceremonija, līgava tradicionāli velk tumšsarkanu kleitu, un, jo greznāk, jo labāk.

Nekad mūžā nebūtu domājusi, ka kleitas un bižutērija var būt tik smaga!” stāsta Rūta, piebilstot, ka pirmajā mirklī ir pagrūti, bet vēlāk dejojot aizmirstoties. Šādu austrumu pasaku princeses kleitu, kas nav lēts prieks, izvēlēties bijis ļoti grūti, jo piedāvājums ir milzīgs, kleitas ir cita par citu krāšņākas. Tās maksā aptuveni tikpat, cik baltā kāzu kleita.

Nikkah ceremonija ir oficiāla tikai islāmā, tādēļ, ja vēlas, lai laulībai būtu juridisks spēks,  jādodas uz oficiālo laulību reģistrācijas ofisu, taču to Rūta un Šajans plāno darīt Latvijā. Musulmaņu laulību ceremonijā tiek parakstīts līgums starp vīru un sievu, un jānosauc precīza summa, kas vīram jāizsniedz sievai tad, kad viņa to pieprasa. Rūta stāsta: „Mēs savā starpā novienojāmies par £200 (227 EUR), bet ir arī ģimenes, kas to uztver ļoti nopietni, un šādos līgumos liek pat īpašumus vai naudas summas, kas mērāmas tūkstošos”.

Rūta stāsta, ka kopumā vakars bija tiešām izdevies – dziesmas, dejas un hennas taisīšana. “Nemācēšu teikt par citām līgavām, bet es varēju būt tāda, kāda esmu. Man arī ir paveicies ar vīra ģimeni, viņi nav ļoti reliģiozi. Protams, daļa no viesiem bija diezgan konservatīvi, piemēram, vispār nelietoja alkoholu, taču kopumā tā tāda krāšņa ballīte vien bija.

Šādās kāzās nevar iztikt bez tā saucamā dance off, ko latviski varētu tulkot kā dejošanas konkursu. To mēs noteikti aizņemsimies mūsu kāzām Latvijā,” pārliecināta ir Rūta.

Viesi no Lielbritānijas, Pakistānas un Austrālijas

Latvijā bija paredzēta oficiālā laulību reģistrācija un īstās kāzas aptuveni 90-100 cilvēkiem – ap 40 viesu plānoja ierasties no Lielbritānijas, aptuveni 10-15 no Pakistānas, viens pāris no Austrālijas. „Vairāk kā pusei ārvalstu viesu aviobiļetes jau bija nopirktas un viesnīcas rezervētas. Marta beigās aviokompānijas sāka palēnām atcelt lidojumus, daži no mūsu viesiem globālās pandēmijas draudu dēļ paši pieņēma lēmumu atcelt lidojumus. Citi joprojām gaida informāciju no aviokompānijām par pieejamajām opcijām,” stāsta Rūta.

Pārim uz Latviju bija plānots atsevišķs lidojums aprīļa beigās, lai Latvijā pie meistariem izmēģinātu līgavas kāzu grimu un frizūru.

“Bija nepieciešama arī pēdējā vienošanās ar ēdinātājiem un dekorētajiem. Arī šis lidojums tika atcelts. Sapratām, ka nav vērts riskēt. Labāk pagaidīt gadu, un tad ar dubultu jaudu nosvinēt,” optimistiska ir Rūta.

Baltā kāzu kleita ir laicīgi sagādāta, taču Rūta atzīst, ka jau vienreiz ir mainījusi savu izvēli, un iespējams, gada laikā pārdomās un sagādās citu kleitu. Šī gada janvārī Latvijā notika saderināšanās fotosesija, izmēģinot sadarbību ar fotogrāfu, ar ko pāris ir ļoti apmierināts. Pēc kāzām jaunā sieva atstās savu latvisko uzvārdu, kam pievienos vīra uzvārdu Naseem. To, kā jaunais uzvārds tiks rakstīts Latvijas pasē, gan vēl nezina, iespējams, Nasīms. Taču par vienu lietu gan Rūta ir droša: „Noteikti abi gribam īstās kāzas Latvijā, manā dzimtajā pilsētā Siguldā. Lai mūsu abu radi un draugi uzzina nedaudz par mūsu abu kultūrām!”

Kāzas pārceļ no maija uz augustu

Aiga, kura negribēja minēt uzvārdu, dzīvo Anglijā jau 13 gadus, kur strādā par biroja menedžeri ofisu īres kompānijā. Viņas līgavainis, anglis Maiks, ir programmētājs. Pāris bija plānojis precēties Latvijā maija beigās, nu kāzas atliktas uz augustu. Abi plāno pirkt māju, tādēļ lieli tēriņi kāzām šobrīd nav prāta darbs – jo vairāk varēs ieguldīt īpašumā, jo labāk.

Aiga un Maiks.

Maiks pat iztiktu bez precēšanās, taču pāris grib vismaz trīs bērnus, un Aigas nostāja ir īsa un skaidra: bez kāzām – nekādu bērnu! „Pirms kāzas bija noliktas, es teicu - ja viņš neprecēsies, es bērnus likšu savā uzvārdā, un tad viņš varēs ņemt manu uzvārdu, lai nav viens liekais. Es negribu uz robežām kādam skaidrot, vai tie bērni ir mani vai nav!”

Lēmums precēties tieši Latvijā tika pieņemts galvenokārt finansiālu apsvērumu dēļ. Ja Lielbritānijā kāzas vidēji maksā ap 25 000, tad Latvijā var iztikt ar 10 000. Līgavainis ierosinājis tikai sarakstīties Anglijā, lai viņa vecvecāki varētu būt klāt, taču tagad Covid-19 ierobežojumu dēļ arī tas nav iespējams, tādēļ nāksies gaidīt un precēties Latvijā.

Kāzas ar nedaudz virs 100 viesiem sākotnēji bija ieplānotas nedēļas nogalē – 23., 24., 25. maijā. No Anglijas būtu lidojuši ap 70 viesu. Gan līgavaiņa ģimene, gan draugi nāk no salīdzinoši labi situētas vides, tādēļ ar prieku esot uzņēmuši ziņu par kāzām un iemeslu paņemt brīvu nedēļu darbā, ko pavadīt, ceļojot pa Latviju.

„Mums pārplānošana izdevās salīdzinoši vienkārši, visi bija ļoti pretimnākoši,” priecājas Aiga. „Sākuma šķita, ka būs ziepes – februāra beigās kāzu rīkotājai bija samaksāta drošības nauda 1900 eiro. Taču kāzu norises vieta atsūtīja kalendāru ar brīvajām dienām, un bez jebkādām sankcijām nomainījām kāzu datumu uz 22. augustu, kas šķita vistālāk,” stāsta līgava. Pārim ir arī plāns C.

”Ja viss aiziet dillēs, precēsimies 7. novembrī, kad manam vectēvam paliks 84 gadi. Atcelt negribam, tikai bīdām uz priekšu datumu.

Visi mūs mierina un palīdz uzturēt pozitīvu noskaņojumu, pie tam vienīgie zaudējumi pagaidām ir 100 eiro drošības nauda, ko fotogrāfs negrib atdot!” stāsta Aiga. Par kāzu kleitu viņa īpaši nesatraucas, un, liekot lietā izdomu, par 68 sterliņu mārciņām (77 EUR) jau laikus “Ebay” nopirkta korsete un svārki, kas pāršūti no citas kleitas. Rezultāts Aigai šķiet ideāls.

Kāzu plāns jau skaidrs

Aigas un Maika kāzām jau tika izveidota īpaši veltīta interneta vietne, kur līgavainis par abu kopā būšanu stāsta tā: „Pēc lēna attiecību sākuma un integrēšanās vienam otra dzīvē sākām oficiāli satikties. Mums bija randiņi dažādās vietās – viens bārā, kas atradās smilšu kastē, otrs kolēģu atvadu ballītē –, un vēl ceļojums uz ārzemēm – Tenerifi, Kostariku un Bulgāriju. Pēkšņi mēs jau dzīvojām kopā. (..) Man patīk, kā dažreiz viņa no satraukuma lēkā apkārt, un mīlu to, kā viņa stundām ilgi var lasīt. Taču visvairāk mīlu to, ka viņa pieņem mani tādu, kāds esmu." Aigas versija ir šāda: „Mēs iepazināmies 2016. gadā darba kolēģu atvadu ballītē un pēc tās sākām satikties. Pēc četriem mēnešiem mūsu attiecības kļuva nopietnas, un jau trīsarpus gadus esam laimīgi kopā.”

Aiga un Maiks.

Lai atvieglotu dāvanu izvēli, pāris kāzām lūdzis viesiem pārskaitīt naudu uz norādīto “Paypal” kontu, jo dāvanas un ziedus būs pagrūti vadāt līdzi. Viesi tiek informēti, ka ir rezervēts hostelis divām naktīm, publicēts arī kāzu norises plāns – 15.00 ierašanās, 15.45 ceremonija, 16.10 šampanietis un uzkodas, 16.30 fotografēšanās un latviešu tradicionālās kāzu spēles, 18.30 vakariņas, 20.30 ballīte. Pusnaktī gaidāma mičošana, pēc tam dejas līdz rītam. No rīta brokastis, pusdienlaikā bārbekjū. Sagurušajiem viesiem iespējams palikt turpat arī otro nakti.

Anglijā Aiga ieradās 2007. gadā, lai studētu informācijas tehnoloģijas un biznesa vadību. Pirmā darbavieta bija bārs, bet četru gadu laikā, strādājot paralēli studijām, izdevās nokļūt līdz ģenerālmenedžera krēslam. Pēc tam no viena ģenerālmenedžera darba pāriet uz citu jau bija salīdzinoši ļoti vienkārši. Ārkārtējās situācijas dēļ tagad nākas sēdēt mājās un nestrādāt, tādēļ britu valdība maksā pabalstu, kas ir 80% apmērā no algas.

Precēties Latvijā ierosināja angļu līgavainis

Santa Volmane, kura pašlaik audzina gadu vecu dēliņu un septiņus gadus veco meitu, kopā ar savu dzīvesbiedru Endrjū kāzām bija gatavojusies trīs gadus. „Mums viss bija noorganizēts. Samaksājām par dokumentu, lai mans līgavainis, Apvienotās Karalistes pilsonis, varētu precēties Latvijā, nopirkām lidmašīnas biļetes, lai iesniegtu dokumentus Latvijā. Samaksājām par lidojumiem uz kāzām, noorganizējām banketu, saaicinājām viesus. Visi bija jau paņēmuši darbā brīvu, lai varētu piedalīties kāzās,” stāsta Santa.

Santa Volmane ar ģimeni pagājušajos Ziemassvētkos.

Latvijas robežas tika aizvērtas tieši pirms tam, kad pārim bija jālido šurp, lai iesniegtu dokumentus. “Pārcēlām lidojumu uz aprīļa beigām, bet arī tas nenotika. Endrjū dokuments, ka viņš drīkst precēties, par kuru samaksājām vairāk kā £100 (114 EUR) ir derīgs tikai līdz jūnijam. Bet dokumenti dzimtsarakstu nodaļā jāiesniedz mēnesi pirms kāzām – nepaspēsim,” secina Santa.

Ja pārī abi ir Latvijas pilsoņi, tad iesniegumu iespējams iesniegt arī attālināti, apstiprinot ar drošu elektronisko parakstu, taču, tā kā Santas iecerētais ir anglis, tad iesniegums laulību noslēgšanai jāiesniedz personīgi. Precoties ar ārzemnieku Latvijā, nepieciešams sagādāt „attiecīgās ārvalsts kompetentās institūcijas izsniegtu dokumentu par ģimenes stāvokli” (avots – Latvijas Republikas Tieslietu ministrija), dokumentam ir jābūt pārtulkotam valsts valodā.

Kāzas bija plānotas 9. jūnijā, stāsta Santa: „Tagad viss jāatceļ, bet “Ryanair” jau negrib neko atcelt, viņi grib pārcelt lidojumus, taču kāda mums no tā jēga, jo neko vairs saorganizēt no jauna nepaspējam!” Arī kāzu viesi bija rezervējuši biļetes, taču, par laimi, lielākā daļa Santas ģimenes un draugu ir Latvijā, tādēļ no Lielbritānijas būtu lidojuši tikai astoņi.

Santas otrajai pusītei Endrjū Latvijā ļoti patīk, tā esot bijusi viņa ideja precēties šeit, kaut arī Anglijā to izdarīt būtu bijis daudz vieglāk: „Viesnīcas arī bija rezervētas, arī mašīnas noīrējām. Ar viesnīcu diezgan ilgi runājām, līdz naudu atdabūjām, jo viņi arī negribēja neko atpakaļ dot, tikai maksāt par pārlikšanu uz citu datumu. Kleita arī ir, un, cerams, derēs, līdz kamēr atkal visu saplānos. Trīs gadus gaidījām mūsu lielo dienu! Krājām naudu, ko bija diezgan grūti ar diviem bērniem sakrāt. Dēls ir tikai gadu vecs, negribēju precēties stāvoklī vai pavisam mazu bērnu lidmašīnā ņemt, viņiem jau austiņas var sāpēt.”

Lai visi mīļie būtu klāt

Pēc laulībām Santa plāno pāriet vīra uzvārdā Sprinsthrope, ko latviski, visticamāk, rakstīs kā Springsopa. Kāzās bija plānoti 35 viesi, bankets izvēlēts vietā ar piemērotām telpām un jauku ēdienkarti.  „Mazas, smukas kāzas!” nopūšas Santa. „Es visu jau biju iztēlojusies. Manas sapņu kāzas tagad liekas kā fantāzija.” Santas meitiņa ļoti gribēja būt puķu meitene un kaisīt ziedlapiņas, tagad arī uz to nāksies pagaidīt ilgāk.

„Mēs gaidīsim, līdz vīrusa trakums būs beidzies, un sāksim plānot atkal. Negribas precēties nevienā citā mēnesī, jūnijs ir vislabākais. Ne auksts, ne pārāk karsts. Būs jāgaida vēl viens gads.

Nezinu, ko vainot, nav jau ne aviokompānijas vaina, ne mana vaina. Vienkārši skumji. Es tiešām domāju, ka šogad būšu jau precēta,” stāsta Santa.

Latvijā bija ieplānotas ne tikai kāzas, bet arī neliels ceļojums. „Uz akvaparku bērniem un, protams, uz Rundāles pili, daudz ko citu arī. Vīramātei tā būtu bijusi pirmā reize Latvijā un  vispār pirmā reize lidmašīnā! Gribas, lai visi mani mīļie ir klāt. Lielākā daļa radu pat manu dēlu vēl nav satikuši! Nekur citur nevaru iedomāties savas kāzas, Latvija ir mana dzimtene!”

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti