Indras ģimene vērsās laikrakstā, stāstot par pārplūstošo sauso tualeti mājā. Dodoties uz šo mitekli, žurnālisti ieraudzījuši, ka ģimene faktiski dzīvo graustā.
“Viesojoties nelaimīgajā namā, pārliecinājāmies, ka dzīve tur īsti nav piemērota nevienam, kur nu vēl ģimenei ar bērniem. Jau ieejot pagalmā, redzams, ka pie ēkas sienas iebrucis pagrabs vai tualetes bedre. Šāda vaļēja bedre pagalmā, kurā staigā bērni, ir ļoti bīstama. (..) Gaiteņa grīda ir sadrupusi, bet zem tās atrodas tualešu bedre, un pastāv risks, ka grīda varētu iebrukt,” stāsta Plaude.
Mājā ir arī vairāki izdemolēti dzīvokļi, kuros neviens nedzīvo un kas kļuvuši par draudu pārējo 13 dzīvokļu iemītniekiem. Savukārt ūdens pieejams vien koplietošanas akā vismaz 300 metru attālumā no mājas.
Ģimene bija lūgusi pašvaldībai uzlabot apstākļus mājā vai ierādīt jaunu dzīvokli, taču saņemts atteikums. Rindā uz dzīvokli viņu pierakstīt arī nevar, jo jau pašlaik esot dzīvošanai derīgi apstākļi. Un arī uzlabot dzīvošanas apstākļus namā, ko apsaimnieko pašvaldības kapitālsabiedrība, arī nevar, jo tas nav pašvaldības īpašums. Pirms pieciem gadiem ģimenei dzīvokli šajā mājā gan ierādīja pašvaldība.
Laikraksts izpētīja, ka pašvaldībai nav līdzekļu un valsts neatbalsta esošā dzīvojamā fonda uzturēšanu. “Lai gan valstī ir noteiktas astoņas iedzīvotāju kategorijas, kurām likuma noteiktā kārtībā pienāktos palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, rindas ir garas un aiz tām ir traģiski stāsti,” norāda Plaude. Turklāt cilvēki ne vienmēr arī spēj samaksāt par labiekārtotajiem dzīvokļiem.
