Sadaļas Sadaļas

4. studija

4. studija

4. studija

Cilvēki ar invaliditāti vēlas strādāt. Cik atsaucīgi ir darba devēji un valsts likumdošana?

Austrālijas latviete, mūža nogalē atgriezusies Latvijā, jūtas vīlusies.

Austrālijas latviete mūža nogalē atgriežas Latvijā un to ļoti nožēlo

79 gadu vecumā Brigitas kundze ir atgriezusies savā dzimtajā zemē, Latvijā. Otrā pasaules kara laikā viņas vecāki devās bēgļu gaitās, un visu savu mūžu sieviete nodzīvojusi Austrālijā. Vecāki mācījuši – kad Latvija būs neatkarīga, ir obligāti jāatgriežas savā dzimtajā zemē. Šobrīd savu lēmumu Brigitas kundze ļoti nožēlo.

Brigitas kundze Austrālijā nodzīvojusi skaistus 67 gadus, tomēr vēlēšanās atgriezties dzimtajā Latvijā bijusi tik spēcīga, ka viņas draugi un tuvākie cilvēki pat nav iebilduši pensionāres lēmumam atgriezties mājās. Lai cik pārgalvīga šī ideja būtu cilvēkam 79 gadu vecumā, viņa bija gatava šeit meklēt dzīvokli un iejusties Latvijas sabiedrībā, lai arī šeit dzīves stils, likumi, kultūra ir krasi atšķirīgi kā Austrālijā.

"Es esmu latviete, es esmu audzināta latviete visu mūžu. Mēs nekad nerunājām mājās citu valodu kā latviešu valodu. Mēs bijām audzināti: kad Latvija būs brīva, mēs būsim Latvijā. Tas bija jau iestādīts [galvā] skolā un mājās, visur. Nu kā tad nebrauksi atpakaļ uz savu zemi, ja tev tas ir mācīts?" sacīja Brigita Voitkus.  

Kundze piebilda: “Ja es būtu zinājusi, ko es šodien zinu, es nekad nebūtu pārcēlusies!”

Brigita pastāstīja, ka visvairāk Latvijā viņu mulsina tas, ka trūkst informācijas. Austrālijā, piemēram, gan bankās, gan pie ārsta – informācija visur esot izvietota un pieejama.

"Tur nevajadzēja no citiem prasīt. Paņem un izlasi, ņem mājās līdzi, vienalga kā. Jūs aizejat pie ārsta, jums arī visi plaukti pilni ar dažādām informācijām, par slimībām, par palīdzībām, kas ir, ko jūs varat darīt, kur jūs varat griezties. Slimnīcās, kā jūs ejat iekšā, arī visur ir informācija. Šeit nav nekur nekas, neko neesmu redzējusi. Es jūtos... man nav neviena, kam paprasīt,” pauda Brigita.

Kundzei nepieciešamā informācija noteikti ir atrodama internetā, tomēr – viņa ar datoru pasauli ir “uz jūs”. Priecājas, ka iemācījusies izmantot “skaipa” programmu, lai sazinātos ar tuviniekiem Austrālijā.

Neveiksmīgi krītot uz apledojušas ietves, Brigita 2017. gadā lauza gūžas kaulu, un sekas izjūt vēl joprojām. Sievieti līdz sirds dziļumiem sāpinājis fakts, ka nevienam slimnīcā neesot interesējis, vai kāds par kundzi parūpēsies atlabšanas laikā, vai ir nepieciešams Sociālā dienesta atbalsts. Viņa Latvijā ir viena.

“Man pat neprasīja, vai es esmu viena pati, vai kāds gaida mani. Es nezināju, kā tikt mājās no turienes. Mani aizveda ar ātro palīdzību.

Mums Austrālijā bija pierasts, ja aizved ar ātro palīdzību, tad mājās brauc tieši tāpat, kā aizveda uz turieni, bet te jums pašam jātiek," stāstīja Brigita.

Arī, atgriežoties no slimnīcas mājās, viņai pašai bijis jāizdomā, kā ar lūzumu gūžā nonākt trešā stāva dzīvoklī. Brigitas kundze atzina – pēdējo piecu gadu laikā, kopš ir savā mīļajā Latvijā, piedzīvots pārāk daudz pazemojošu situāciju. Turklāt valsts ietur arī nodokli no kundzes pensijas, kas nopelnīta Austrālijā.

"Man jāsaka tā: kad man draugi no Austrālijas zvana un saka – "zini ko, es arī izdomāju braukt tagad dzīvot Rīgā", tad es saku – "no Dieva puses, nebrauc! Tu nebūsi priecīga, un tu ātri vien aizbrauksi atpakaļ!” teica Brigita.

Vai tiešām seniorus, kuri mīl Latviju un vēlas atgriezties mājās, valsts iestādes vairs negaida? Kāpēc nav pieejama visa nepieciešamā informācija, kas atvieglotu seniora dzīvi arī tad, ja viņš neprot informāciju atrast internetā?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits skaidroja: “Visi tiek laipni gaidīti. Nav tā, ka noskaidro vecumu un tajā brīdī atsaka, tā nebūt nav."

Visi tie, kuri plāno atgriezties Latvijā, aicināti sazināties ar remigrācijas kontaktpersonām Latvijas reģionos, kuras sniegs visu nepieciešamo informāciju. Tomēr šie ļaudis ir meklējami internetā, kas Brigitas kundzes gadījumā nav piemērots variants.

Bremšmits norādīja, ka visa informācija ir meklējama vietnē "paps.lv", bet ir arī iespēja zvanīt uzziņu dienestam “līdzīgi, kā mēs to darījām 20 gadus atpakaļ, 30 gadus atpakaļ, kad neguglējām”.

Savukārt Rīgas domes (RD) Labklājības departamentā aicina noteikti vērsties pašvaldībā, lai uzzinātu par pakalpojumu iespējām un lai iestādes vispār uzzinātu par šādu seniori – repatrianti, kurai ikdienā nepieciešams atbalsts.

Rīgas domes Labklājības departaments turēja doto solījumu un, saņemot kontaktus no Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma “4. studija”, nekavējoties ar kundzi arī sazinājās, kā arī vienojās par tikšanos, kuras laikā ar sociālo darbinieku viņa izrunās iespējamo sadarbību, ja tāda, protams, būs nepieciešama.

Brigitas kundzes stāsts un skaudrā pieredze mudina aicināt ikkatru būt izpalīdzīgam un cilvēcīgākam, iepazīties ar saviem kaimiņiem un palīdzēt  nepieciešamās informācijas atrašanā. It īpaši – ja kaimiņš izrādās repatriants, kurš tik ļoti vēlējies atgriezties Latvijā, bet nav radis dzīvot apstākļos, kas mums, valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem, šķiet pašsaprotami.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt