Palīdzi jauniešiem, kurus līdzcilvēki izvēlas neredzēt!

Mātes vienaldzības dēļ agri kļuva par alkoholiķi un nonāca ieslodzījumā. Madaras stāsts

Madara Timošilova uzauga, no ārpuses raugoties, normālā ģimenē. Viņas vecāki nedzēra, nelietoja vielas, bija ar augstāko izglītību, taču tas netraucēja Madaras mammai meitu ietekmēt fiziski un jau septiņu gadu vecumā bez redzama iemesla nosūtīt uz internātskolu. Tur 12 gadu vecumā meitene pamēģināja alkoholu, un sākās sniega bumbas efekts, kas noveda viņu līdz nonākšanai ieslodzījumā. Savu stāstu Madara atklāja "Dod pieci!" labdarības maratona studijā.

Par nenomazgātiem traukiem iekausta

"Sākšu ar mazotni. Piedzimu es it kā ļoti normāla ģimenē, neviens nedzēra, neviens neko nelietoja, visiem augstākās izglītības, bet ir viens "bet" – es nekad no pašas mazotnes nejutu mātes mīlestību," stāstu iesāka Madara. 

Madaras ģimenē nebija problēmu ar finansiālajiem līdzekļiem vai atkarībām un vielu lietošanu, taču tas vien nenozīmē, ka ģimenē viss bija kārtībā. Madara atklāja, ka no mammas puses bērnībā bieži piedzīvojusi fizisku vardarbību. 

"Bieži vien viņa mani fiziski ietekmēja. Atceros vienu situāciju, kad man bija seši gadi, es nenomazgāju traukus un es tā dabūju pa muguru…  Par to, ka es nenomazgāju traukus… Mani tas mirklis vajā līdz šai dienai, tā sāpe nav izsāpēta," stāstīja Madara. 

Jau septiņu gadu vecumā – bez meitenei saprotama iemesla – mamma nosūtīja viņu mācīties uz internātskolu.

"Mammu es neredzēju ļoti ilgu laiku, mēs diezgan reti tikāmies. Es teikšu pavisam godīgi – man internātskolā ļoti patika, jo visu laiku, kad biju mājās, mamma man nepievērsa uzmanību. Es ļoti agri tajās kopmītnēs paliku patstāvīga, un ar katru gadu arvien tālāk un tālāk attālinājos no savas mātes, no savas ģimenes," stāstīja Madara. 

Alkohols ļāva aizmirsties

Meitene ļoti reti brauca mājās, jo mamma nekad to nevēlējās. Vienmēr tika izdomāti dažādi aizbildinājumi un iemesli, kāpēc Madarai kārtējo nedēļas nogali vajadzētu tomēr pavadīt internātskolā, nevis savā ģimenē. 

Laiks gāja, Madara no bērna izauga par pusaudzi, un tad, 12 gadu vecumā, skolas diskotēkā viņa pirmo reizi pamēģināja alkoholu. Jau pirmajā alkohola lietošanas reizē tas pusaudzei iegaršojās. 

"Es sapratu, ka man vairs iekšēji nesāp, ka man viss ir kārtībā, ka man ir čomi apkārt, kuri saprot mani un, kā man tajā brīdī likās, mani atbalsta. No tās liktenīgās dienas es kļuvu par alkoholiķi, man bija 12 gadi, bet es dzēru, dzēru un dzēru," stāstīja Madara. 

Visai ātri šī iemesla dēļ viņai nācās aiziet no internātskolas. Uz vienu no sestās klases eksāmeniem Madara bija ieradusies alkohola reibumā. 

"Man bija tāds periods, kad es piedzeros, es izguļos, saprotu, ka man ir problēmas, un es atkal dzeru. Kad izsauca manu mammu uz skolu, viss, ko viņa atbildēja, bija – man vienalga, tā ir jūsu atbildība, viņa dzīvo kopmītnēs, kāpēc jūs saucat mani uz skolu?" atklāja Madara. 

Viņa atzina, ka arī šī epizode viņai joprojām sāp. Viņas mamma nekad nav viņai pateikusi, ka viņu mīl. Nekad nav atbalstījusi. Šobrīd viņa saprot, ka alkohols – tas bija sauciens pēc palīdzības, kuru diemžēl neviens nesadzirdēja. 

Atkarība noveda līdz ieslodzījumam

Pēc jaunietes izmešanas no internātskolas mātes "atkratīšanās" no meitas turpinājās – meiteni sūtīja pusgadu padzīvot laukos, pusgadu padzīvot vēl kaut kur citur. Mammai nekad nebija laika, ko veltīt meitai. 

"Tādēļ man sāpēja sirds, un tā pat nav atruna, bet es vienkārši kļuvu par alkoholiķi. Visus savus jaunības gadus es principā neatceros. Tas aizvilkās ķēdītē līdz ieslodzījumam. Es pavadīju ieslodzījumā vairākus gadus. Ja pavisam godīgi, tas ieslodzījums man izglāba dzīvību, jo tur daudz kas mainījās. Es sāku domāt, es sapratu, ka vairāk nevaru tā turpināt dzīvot," stāstīja Madara. 

Ieslodzījumā viņa nonāca līdz vairākiem secinājumiem. Svarīgākais no tiem – mamma bija atbildīga par viņas dzīvi, līdz Madara sasniedza 18 gadu vecumu, tagad meitene var sākt savu dzīvi veidot pati. Un tā arī bija – pēc ieslodzījuma vietas atstāšanas Madara sāka savu stāstu no jauna – bez mātes klātbūtnes.

"Es spēku atradu kaut kur sevī, jo es ne par kādu naudu, ne par ko nekad negribētu atgriezties savā iepriekšējā dzīvē. Tad es vienkārši eksistēju, es izdzīvoju. Ja kāds man pajautātu, kāda ir visforšākā diena tavos jaunības gados, man nav ko atbildēt. Es nekad neesmu saņēmusi dzimšanas dienā dāvanu, es nezinu, kā tas ir, es nezinu, kā tas ir, kad tevi mīl vecāks," stāstīja Madara. 

Līdzcilvēkiem bija vienalga

Vienlaikus Madara atzina – viņai pāri ir nodarījusi ne tikai mamma, situācijas uzlabošanā nepiedalījās un nepalīdzēja neviens. Līdzcilvēkiem bija vienalga. 

"Tie saucamie līdzcilvēki, kā, piemēram, sociālais dienests, par to, ka es lietoju alkoholu, nevis mani atbalstīja, bet aizsūtīja uz psihiatrisko klīniku. Tur tevi sabaro ar zālēm un tu guli kā dārzenis, un viss.

Visu jaunības laiku nebija tā, ka kāds pajautātu, klau, Madara, kā mums atrisināt situāciju? Nē, bija mašīnā iekšā un uz iestādi – viss, tāda bija tā palīdzība," atklāja Madara. 

Šobrīd Madara ir cits cilvēks. Ja pirms nonākšanas ieslodzījumā kāds viņai būtu teicis, ka tā būs, ka viņai izdosies mainīt savu dzīvi uz labo pusi, viņa, visticamāk, tam nebūtu ticējusi. Tik krasi atšķirīga ir viņas dzīve šobrīd, un to viņa paveica pati saviem spēkiem. 

Par labdarības maratonu "Dod pieci!"

Ik gadu labdarības maratons aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Ziedojumi līdz šim ir novirzīti vientuļiem senioriem, bērniem ar īpašām vajadzībām, vēža slimnieku sociālajai rehabilitācijai, atbalsta programmai ģimenēm, kuras vēlas audzināt bērnus no bērnu namiem, jauno vecāku mācību programmas izveidei un veselīgas piesaistes veidošanai,  neārstējami slimu cilvēku aprūpei un speciālās pārtikas iegādei, vardarbības mazināšanai ģimenēs, vides uzlabošanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem, kā arī Latvijā nonākušo Ukrainas kara bēgļu bērnu atbalstam. Kopā šo gadu laikā ir saziedoti vairāk nekā 3 miljoni eiro.

Labdarības maratons "Dod pieci!" ir daļa no starptautiska projekta "Serious Request", kurā dažādās Eiropas valstīs radio dīdžeji nedēļu raida no īpašas stikla studijas, pievēršot uzmanību konkrētai labdarības maratona izraudzītai grupai vai sabiedriski nozīmīgai tēmai. Ikviens tiek aicināts ziedot līdzekļus apmaiņā pret mīļāko dziesmu radio ēterā. Latvijā šo tradīciju iedzīvināja Latvijas Radio 5 radošā komanda.

"Dod pieci!" organizē Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju un sabiedrisko mediju portālu LSM.lv. Savu atbalstu labdarības maratona "Dod pieci!" norisē sniedz arī vairāk nekā 20 uzņēmumi.

Ziedojuma iespējas un mērķis:

  • No 1. līdz 21. decembrim – tīmekļa vietnē dod.pieci.lv iespējams apmainīt ziedojumu pret savu mīļāko dziesmu Latvijas Radio 5 ēterā ar elektronisko norēķinu starpniecību.

  • No 1. līdz 21. decembrim ziedot var visās "Circle K" uzpildes stacijās, kur tiks pieņemti gan skaidras, gan bezskaidras naudas ziedojumi. Šogad, tāpat kā pērn, "Circle K" dubultos to ziedojumu apjomu, kas saņemti viņu degvielas uzpildes stacijās.

  • No 15. līdz 21. decembrim skaidras un bezskaidras naudas ziedojumi tiks pieņemti arī labdarības maratona stikla studijā Vecrīgā, Doma laukumā.

  • Līdz pat Zvaigznes dienai, 2024. gada 6. janvārim, ziedojumi tiks pieņemti labdarības organizācijas Ziedot.lv tīmekļa vietnē www.ziedot.lv,  izvēloties projektu "Dod pieci!".

Visi saziedotie līdzekļi 100% apmērā caur projekta partneri – labdarības organizāciju Ziedot.lv – nonāks pie bezpeļņas organizācijām, kas sniedz profesionālu palīdzību bērniem un jauniešiem, kuri palikuši bez pienācīgas ģimenes un sabiedrības aprūpes, cietuši no vardarbības un citiem noziegumiem, saskaras ar dažādām dzīves grūtībām. 

KUR PIETEIKT PALĪDZĪBU? VAIRĀK INFORMĀCIJAS "DOD PIECI!" MĀJASLAPĀ

Ārkārtas tūlītēja palīdzība:

  • OPEN Radošais centrs. Ja esi nonācis grūtībās un tev ir nepieciešama palīdzība, tostarp droša apmešanās vieta un atbalsts, tad zvani vai raksti jebkurā diennakts laikā.

  • "YOU+". Ja tev nepieciešams tūlītējs emocionālais atbalsts, sazinies ar "YOU+". Pieejama arī droša apmešanās vieta Liepājā.

  • Sociālā atbalsta un izglītības fonds (SAIF). Ja tev ir nepieciešams emocionāls un praktisks mentoru atbalsts, ģimenes asistenta atbalsts vai speciālistu (psihologs, bērnu psihiatrs u. c.) konsultācijas, sazinies.

  • Laiks jauniešiem. Ja tev ir nepieciešama droša apmešanās vieta un atbalsts Bauskā / Zemgalē, tad zvani vai raksti jebkurā diennakts laikā.
     

Ja nepieciešama ilgtermiņa kompleksa palīdzība:

  • Palīdzēsim viens otram. Sazinies ar organizāciju, ja nepieciešams praktisks sociālais un materiālais atbalsts, kā arī atbalsta persona, kura palīdzēs atrast un pierakstīties uz vizīti pie psihologa vai cita speciālista.

  • Latvijas Samariešu apvienība. Ja ir nepieciešams ilgstošs psihosociāls atbalsts un dalība jauniešu atbalsta programmā "Palēciens", sazinies.

  • Resiliences centrs. Ja tev nepieciešama palīdzība atrisināt akūtus jautājumus un emocionāls atbalsts, sazinies.

  • "House of Hope". Ja esi 15-21 gadus vecs jaunietis un tev nepieciešams praktisks vai emocionāls atbalsts Liepājā un Dienvidkurzemē, sazinies.

  • Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija. Ja esi vecumā līdz 24 gadiem un tev nepieciešami dažāda atbalsta un sociālie pakalpojumi, sazinies.

  • Palīdzēsim.lv. Ja tev ir nepieciešams emocionāls un praktisks atbalsts, mentors un/vai atbalsta persona dažādu problēmsituāciju risināšanā, sazinies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti