Liekā svara dēļ Ance skolā bijusi aprunāšanas upuris. Tas iedragāja Ances pārliecinātību par sevi, un zemapziņā radās doma, ka viņa ir mazāk vērtīga par citiem; tas ar laiku noveda pie ēšanas traucējumiem.
Ap 15 gadu vecumu viņa saprata, ka ar savu ķermeni kaut kas ir jādara. Sāka sekot dažādām tā laika diētu tendencēm.
"Es gribēju būt tieva, es gribēju būt pārliecināta par sevi."
Nopietnāk par svara samazināšanu Ance sāka domāt 20 gadu vecumā, kad izšķīrās no drauga.
"Es sapratu, man taču būs jāmeklē kaut kad jauns brūtgāns. "Tinderī" tak nevarēs likt tādas bildes," ar humoru atceras Ance.
Piecus mēnešus ilgi jaunietes maltīte dienā bija graudu sausmaizīte un paniņas. Lai būtu šķiedrvielas, laiku pa laikam apēda tomātu. Tas bija pārmaiņu posms. Tievēšanas procesa sākumā Ance svēra ap 130 kilogramiem. Pēc gandrīz pusgada svars samazinājās par 50 kilogramiem. Kā atceras Ance, tas bija briesmīgi. Vienmēr slikts garastāvoklis, cilvēki tracināja, nevarēja veikt ikdienas darbus un visu laiku – bada sajūta. Palīgā nāca draugi, kuri pārliecināja pārtraukt sevi mocīt. Svars atkal atgriezās.
Pērnā gada decembrī Ance veica bariatrijas operāciju jeb kuņģa samazināšanu. Pēc tās nedēļu nācās dzert tikai ūdeni. Un pēcāk drīkstēja ēst vien putriņas vai ļoti mīkstu ēdienu. Nācās izjust arī dempinga sindromu, kad jaunais kuņģis protestēja pret ēdienu. Tas izpaudās ar vemšanu uzreiz pēc ēšanas.
Sākt tievēt Anci mudināja tas, ka viņa nejutās labi ķermenī ar lieko svaru.
"Man ļoti nepatīk skatīties uz sevi spogulī, man nepatīk tas, kā es izskatos. Man ļoti nepatīk, ka es nevaru ieiet nevienā apģērbu veikalā, lai nopirktu normālu apģērbu."
Operācijas rezultāti ir pamanāmi – jau padsmit kilogrami nost.
"Šobrīd mans mērķis ir nevemt, strādāt ar savu galvu, domāšanu, kā arī strādāt pie ēdienkartes un ikdienas aktivitātēm," rezumē Ance.
