Pirmais un, iespējams, lielākais pārsteigums - atbrīvots bijušais Krievijas bagātākais cilvēks Mihails Hodorkovskis, kurš aiz restēm nonāca pirms desmit gadiem pēc valsts varai netīkamu politisko ambīciju izrādīšanas. Nadeždas Tolokoņņikovas un Marijas Aļohinas vārds plašākai publikai, iespējams, neko daudz neizsaka, līdz netiek pieminēts nosaukums, kas vieno šīs sievietes - pankgrupa "Pussy Riot". Arī viņas nu palaistas uz brīvām kājām pēc ieslodzīšanas 2012.gadā par dziesmas dziedāšanu Maskavas galvenajā katedrālē, kurā nosodīja Putina valdīšanu Krievijā.
Bet kāds gan šiem notikumiem sakars ar Olimpiskajām spēlēm?
Laikā, kad pasaules līderi gribot negribot ierauti spēlē "vai Tu brauksi uz Sočiem" un "Lai arī es nebraukšu uz Sočiem, tas uzreiz nenozīmē, ka spēles boikotēju ... es tāds(-a) visai aizņemts(-a), vai zinies", parastais cilvēks var apjukt - kā tad būtu pareizāk, sociāli atbildīgāk, taisnāk pret savu sirdsapziņu - boikotēt vai neboikotēt Soču spēles (iemesli boikotam minēti daudzi - seksuālo minoritāšu vajāšana, vispārējais cilvēktiesību stāvoklis mūsu kaimiņvalstī, u.t.t.).
Tomēr divu šobrīd slavenāko anti-putinistu zīmolu nonākšana uz brīvām kājām šaubīgajiem par labu nav nākusi - atkal jau dzirdami pretrunīgi viedokļi.
Hodorkovskis, kurš pēc 10 gadiem nebrīvē runā visai apcerīgi un pat samiernieciski, aicina neboikotēt Soču spēles. "Tie ir sporta svētki, kurus nevajadzētu iedragāt", mediju tincināts, savu pārliecību pauž Hodorkovskis.
Krieni kaujinieciskāk noskaņota Nadežda Tolokoņņikova, kura, tūlīt pēc atbrīvošanas, pauda pārliecību, ka Putina izsludinātā 20 000 ieslodzīto amnestija saistīta nevis ar kādiem humāniem apsvērumiem, bet gan lai spodrinātu Krievijā valdošās varas tēlu pirms gaidāmā globālā notikuma Sočos, tādēļ spēles noteikti boikotējamas.
"Tas, kas šodien notiek Krievijā - ieslodzīto atbrīvošana tikai dažus mēnešus pirms viņu ieslodzījuma termiņa beigām - ir tikai kosmētiska rīcība. Tas ir smieklīgi. Aicinu boikotēt spēles. Rietumu valdības - nepadodieties, baidoties par naftas un gāzes piegādēm no Krievijas.", sacīja priekšlaicīgi atbrīvotā aktīviste, kura uzstāja, ka, ja būtu iespējams - labprātāk pilnībā izciestu savu noteikto laiku cietumā, nevis tiktu izmantota kā masu skatu aktieris šajā Kremļa izrādē.
Tikmēr arvien palielinās to valstu līderu skaits, kuri, aizbildinoties ar aizņemtību, vai nepaskaidrojot neko sīkāk, ziņo par lēmumu atteikties no ielūguma apmeklēt Soču spēles. Par pēdējo no tiem kļuvis Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu, kura kabinetā iespēja apmeklēt spēles nemaz neesot apspriesta. Protams, Izraēla nav nekāda ziemas sporta veidu lielvalsts, bet tā nu Netanjahu tiek ierakstīts to līderu vidu, kuri Sočiem pagriež muguru. Jāatgādina, ka starp tiem ir arī Lietuvas un Igaunija prezidentu vārdi, kamēr Latvija prezidents Andris Bērziņš nolēmis doties uz Sočiem.
Krievijas sporta lietu ministrs Vitālijs Mutko saistībā ar boikotiem gan ieņēmis visai vienaldzīgu pozīciju, sakot, ka ir tikai loģiski un ierasti, ka Olimpiskās spēles katrā valstī tiek izmantotas, spēlējot savas iekšējās politiskās spēles, un vispār -
katra augstākā līmeņa viesa uzņemšana Olimpisko spēļu mājvietā sagādāšot praktiskas dabas problēmas, tādēļ par atteikumiem sērot neesot ne mazākā pamata.
