Arturs Vaiders: Senāki par Sokratu

To zināja jau pirms Sokrata, to tagad zina arī Latvijas izlases futbolisti - kur plāns, tur plīst. Latvijas Futbola federācijā (LFF) to zināja ātrāk, taču reizēm izliekas esam daudz senāki par Sokratu. Tāpēc pārāk bieži kāpj uz grābekļa. Nē, nē - runa nemaz nav par nepieciešamību pēdējā brīdī mainīt lidojuma plānus uz Belfāstu, kur izlase ieradīsies 12 stundas vēlāk kā bija iecerēts. “Lufthansa” streiku pat Jānis Skredelis nevarēja noprognozēt.

Izlasēm atvēlētais logs arī novembrī ir 10 dienas, jo notiek arī "Euro 2016" kvalifikācijas cikla play off. Tāpēc daudzas izlases, kas ir brīvas no oficiālajām cīņām, to izmanto, lai aizvadītu pārbaudes spēles - arī divas. Piemēram, Vācija spēlēs ar  Franciju un Nīderlandi, Anglija ar Spāniju un Franciju, Beļģija ar Itāliju un Spāniju  un... Igaunija ar Gruziju un Sentkitsu. Pat igauņiem šīs spēles bija sarunātas laikus un abas paredzētas Tallinā (gruzīni tika sakauti ar 3:0). Mariana Pahara komandai sanāks tikai viena spēle - piektdien Belfāstā pret Ziemeļīriju. Līdz pēdējam brīdim tika cerēts, ka 17.novembrī Frankfurtē būs mačs ar Kosovu, taču beigās kosovieši “nogāja no sliedēm”, un ar kaut ko citu aizvietot jau bija par vēlu. Turklāt un pirmkārt jāņem vērā arī LFF specifiskā situācija un pozīcijas - Latvija spēlē tikai viesos un vēl gaida, ka visus ar spēli saistītos izdevumus segs pretinieki. Līdz ar to izvēles iespējas krietni sašaurinās. Jā, naudas LFF kā nav, tā nav jau desmit gadus. Interesanti, kur to ņem lēnie igauņi ar Pohlaku priekšgalā? Vai tiešām visa nauda tiek (tiks) ieguldīta stadionā, ko pēc tam dāsni atdāvinās Nilam Ušakovam (lasi - Rīgas domei)? Saimnieciski un ar perspektīvu, teiktu Ostaps Benders. Pat nedaudz kuriozi - Latvijas izlasei pēdējā pārbaudes spēle savā laukumā bija... 2011.gada augustā pret Somiju.

Diemžēl,  tas nav nekāds mierinājums, ka lietuviešiem trāpījis vēl lielāks grābeklis - pēdējā FIFA reitingā viņi ir tikai 123.vietā un novembrī vispār nespēlēs, jo pēc Igora Pankratjeva atkāpšanās izlasei nav pat galvenā trenera. Gan jau līdz Baltijas kausam būs.

Pahars arī bija cerējis, ka būs divas spēles - vienā varētu eksaminēt optimālo sastāvu, bet otrā - ļaut sevi vairāk parādīt tuvākajām rezervēm. Tagad atliks tikai pirmais variants, jo Džordža Besta mantinieki ziemeļīri nesaprastu, ja uz uzsaukto maču Latvijas izlase uzliek otro sastāvu.

Dažs labs izteicis vēlmi laikā līdz nākamā gada rudenim spēlēt ar Fēru salu vai Andoras līmeņa izlasēm. Pirmkārt, abas izlases, lai arī ir mazu teritoriju komandas, līmeņa ziņā stipri atšķiras (attiecīgi 89. un 205.vieta FIFA rangā). Otrkārt, ja mēs ceram uz augstu vietu grupā, tad latiņa jāceļ vismaz Ungārijas augstumā, nevis jānolaiž līdz Andorai vai Sanmarīno. Jā, arī ar pundurvalstiņām mūsējiem reizēm klājies grūti - kā lai neatceras neizšķirtu ar Sanmarīno un zaudējumu Lihtenšteinai, kas treneriem Gērijam Džonsonam un Jurijam Andrejevam bija liktenīgi. Tomēr atkārtoju, jāgatavojas kaut kam augstākam un jācenšas spēlēt ar spēcīgiem pretiniekiem, ja vien šāda iespēja ir. Baltijas kausā varbūt tiksimies ar Lietuvu, kas FIFA rangā ir 25 vietas aiz mums. Atvainojos - 24.

Nav tik svarīgi - iemācīties spēlēt kā pirmajam vai otrajam numuram (vispār jau tāds mākslīgs apzīmējums komandai, kam vārtiem priekšā autobuss). Daudz svarīgāk ir arī pret spēcīgu pretinieku iemācīties kontrolēt bumbu, veidot savu spēli un radīt vārtu gūšanas izdevības. Teju vai sokratisku frāzi nupat pateica arī Minhenes “Bayern” galvenais treneris Peps Gvardiola – “Visa pamatā ir bumbas kontrole. Tikai tā ir iespējams radīt situācijas pie pretinieku vārtiem. Jo vairāk izdevību, jo lielāka iespēja gūt vārtus.” Taču pat “Bayern” reizēm tos negūst, un tā ir futbola burvība (tajā brīdī gan ne komandas faniem!).

Pahara ērā izlase patiešām ir mainījusies. Ne jau tikai sastāva ziņā. Arī spēles modeļa ziņā. Autobuss būs pēdējais, kurā Pahars sēdīsies. Savukārt, lai kontrolētu bumbu un diktētu notikumus laukumā, ir jābūt attiecīga līmeņa spēlētājiem. Klubu griezumā mums tādu tikpat kā nav - Aleksandrs Cauņa CSKA šobrīd ir vairāk rezervists, Jānis Ikaunieks pēc traumas sadziedēšanas arī netiek laukumā. Bet Andris Vaņins vairāk ir ārdītājs nekā radītājs. Labs ārdītājs, ko rāda arī “Sion” sniegums Eiropas līgā.  Savukārt, Austrijas, Skotijas, Beļģijas, Polijas līgas nav tik jaudīgas, lai arī spēļu praksi un pieredzi mūsējie tur gūst un, galvenais, progresē. Tāpēc koptreniņi izlasē un pārbaudes spēles ir ļoti derīgas, lai attīstītos Pahara izlases modelis. Būs noslīpēts, tad būsim gatavi uzvarēt Ungāriju un, protams, arī Fēru salas un Andoru.

Diemžēl Belfāstas “Windsor Park” mūsējie nebūs optimālajā sastāvā - savainots atkal Aleksandrs Cauņa. Redzēsim, kā viņa pozīcijā nospēlēs Jānis Ikaunieks. Pārējie līderi veseli un gatavi spēlei. Par Ivanu Lukjanovu šoreiz pat nepateikšu neko - uz vienu maču Pahars aicinājis tikai pārbaudītas vērtības. Nav arī Edgara Gaurača, Dāvja Ikaunieka. Varbūt vēl kāda. Ziemeļīrija spēlēs "Euro 2016" finālturnīrā un FIFA rangā šobrīd ir 29.vietā. Tātad gana bargs eksaminētājs.

Gan jau izlase izdarīs, kas tās spēkos, un varbūt arī nedaudz vairāk. Taču, ja izvirzām augstus mērķus, pavisam citā kvalitātē jāatsāk strādāt arī federācijai. Staigājot ar izstieptu roku, tā nekad nespēs izvēlēties sev labāko variantu, un no tā cietīs Pahars un Ko. Tātad arī augstāks mērķis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti