Trīs dienas Valmierā brīvā dabā un pilsētvidē virmoja pirmā vasaras teātra festivāla radošā gaisotne, skatītājiem piedāvājot īpašas festivālam radītas izrādes, programmu bērniem un jauniešiem, kā arī brīvdabas kino un koncertus.
Festivāla idejas autors – scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs vēlējās skatītājiem atklāt arī neierastus spēles laukumus – par vienu no tādiem kļuva vecais Bānīša depo, no kura savulaik kursējis vilciens, bet tagad tas pārvērsts atkritumu šķirošanas laukumā. „Gribējām svētkus, gribējām dabūt neierastas formas piedzīvojumus pilsētvidē, pilsētā sapulcināt talantīgus, interesantus, intriģējošus teātrī vai Latvijā citās mākslās aktīvi strādājošus profesionāļus un viņu sinerģijā kopā ar Valmieras pilsētu,” teica režisors Reinis Suhanovs.
Rūdolfa Blaumaņa dzejoli „Tālavas taurētājs” tērpu mākslinieki Mare un Rols kopā ar mūziķi Šipsi pārvērtuši noslēpumaini baisā modes skatē, pievēršot sabiedrības uzmanību cilvēka bailēm no drosmīgas rīcības un tautas kopuma zušanas izšķirīgos brīžos.
„Man tas noteikti bija jauns. Var jau būt, ka pasaulē tādas lietas notiek daudz, taču es redzēju pirmo reizi. Biju diezgan pārsteigts par visu, kas te notika, un par to tērpu valodu, cik dzīvi tas runā. Es vienkārši nebiju iedomājies, ka tā ir,” stāsta skatītājs, mācītājs Aivars Smuidris.
„Man liekas, ka Reinis Suhanovs un viņa komanda ir atraduši ārkārtīgi labu nišu, kas kādreiz varētu kļūt par tuneli – proti, izrādes, kuras domātas konkrētām vietām un tikai te ir iespējamas un izmanto visas dabas vai vēsturisko ēku vietas,” atzīmē teātra zinātniece Edīte Tišheizere.
„Šo nišu viņiem vajadzētu izmantot un attīstīt, jo patiesībā īsta vide pilnīgi citādas teātra prasības izvirza aktieriem; un otra lieta, ko Reinis izdomājis – teātra citu profesiju cilvēki, kas parāda savu tīro skatījumu. Teiksim, šis „Tālavas taurētājs” bija ārkārtīgi interesants un vienots darbs. (..) Galvenais, ka šis ir viens no tiem mūsu pašu festivāliem, kas nav kā „Homo Novus” balstīts uz to, kas notiek pasaulē un ārpusnieku spēkiem, bet uz savējo spēkiem, un vienalga ārkārtīgi forši,” stāsta Tišheizere.
Valmieras vasaras teātra festivāla noslēguma vakarā pirms Valmiermuižas staļļa pagalmā notiekošās izrādes „Spēlēju, dancoju” skatītājus izdancināja grupas „Iļģi” mūziķi, iesildot kāzām un ievedot Raiņa radītajā mīlas, nāves, upurēšanas un atdzimšanas mistērijā ar enerģētiski uzlādēto grupas „Iļģi” mūziku.
Skatītāju pulkā LTV sastapa arī bijušās - režisorus Rozi Stiebru un Ansi Bērziņu, kuri savulaik filmu studijā „Dauka” veidoja multiplikācijas filmas gan par „Tālavas taurētāju”, gan „Spēlēju, dancoju”.
„Labi zinām „Iļģu” mūziku, un tas ir ārkārtīgi interesanti paskatīties, kā šeit brīvā dabā tiks nospēlēts, bet par šo festivālu gribu teikt – par Latvijas provincializēšanos vislabākajā nozīmē. Es jau sen esmu mēģinājis Rozītei iestāstīt, ka provincē mēs atdzimsim,” saka Bērziņš.
Kultūras ministre Dace Melbārde, valmieriete būdama, vērojot visus šī jaunā teātra festivāla notikumus, saredz tam nākotnes perspektīvu.
„Ja mēs vērtējam kopējo festivālu daudzveidību Latvijā, tad šis aizpilda absolūti tukšu nišu. Tāda pastāvīgs teātra festivāla mums nemaz īsti nav vasarā.
Ņemot vērā to, ka Valmiera ir teātra pilsēta un šeit ir ārkārtīgi daudz interesantu vietu, kur var spēlēt teātri vasarā, Valmieras festivāls pierāda, ka ne tikai mūzika vai mode var iziet netradicionālās vietās, bet arī teātris,” norāda Melbārde.
Valmierā vasaras teātra festivāls varētu notikt reizi divos gados. Bet jau no pirmdienas līdz 10.augustam turpināsies pilsētas svētki ar plašu kultūras notikumu programmu, jo Valmiera šogad svin 730.jubileju.
