Straujuma intervijā Latvijas Radio atzina, ka valdība izveidota raiti, un trīs nedēļu laikā bija zināmi galvenie darāmie darbi, „nedomāju, ka tas ir ilgs laika posms, lai veidotu koalīciju”. Diskusijas bija par darāmiem darbiem - ne par mērķiem, bet par to, kā šos mērķus sasniegt, atzina Straujuma.
„Galvenais mūsu mērķis ir labklājība mūsu sabiedrībā, ģimenēm un katram individuāli. Katrs cilvēks sev grib veselību, izglītību, ģimeni un sev un saviem mīļajiem – labklājību, kas arī būs valdības mērķis,” sacīja Straujuma.
Lai to sasniegtu, ir izvirzītas trīs prioritātes - tautsaimniecības izaugsme, dzīves kvalitātes uzlabošana – izglītība, veselība un sociālās nevienlīdzības mazināšana, un trešais – drošība, gan valsts, gan enerģētiskā drošība.
Valdības deklarācijas projekta teksts.
„Deklarācija rakstīta četriem gadiem, bet neko nevar garantēt, [..] es negatavojos gāzt savu valdību, bet neviens nevar neko garantēt,” atzina Straujuma.
Straujumas otrajā valdībā darbu turpinās vairāki iepriekšējās valdības ministri.
"Vienotību" jaunajā valdībā pārstāvēs:
- Ministru prezidente Laimdota Straujuma
- Finanšu ministrs Jānis Reirs
- Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
- Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
- Satiksmes ministrs Anrijs Matīss
- Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
ZZS jaunajā valdībā pārstāvēs:
- Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
- Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis
- Labklājības ministrs Uldis Augulis
- Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
- Veselības ministrs Guntis Belēvičs
Nacionālajai apvienībai jaunajā valdībā un Saeimā būs:
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
- Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs
- Kultūras ministre Dace Melbārde
- Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece
Līdzšinējā koalīcija pēc 12.Saeimas vēlēšanām vienojusies arī turpmāk strādāt kopā Straujumas vadībā. Pēc vēlēšanām trīs nedēļu laikā koalīcija gan nespēja vienoties par amatiem, galvenais „klupšanas akmens” bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadība, jo uz to pretendēja gan Nacionālā apvienība, gan Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Visbeidzot ZZS nolēma piekāpties un piekrita uzņemties Veselības ministrijas pārraudzību.
12.Saeimas vēlēšanās piecu procentu barjeru izdevās pārvarēt un iegūt deputātu mandātus sešiem politiskajiem spēkiem, no kuriem divi parlamentā nav bijuši iepriekš pārstāvēti. Partija „Saskaņa” ieguvusi 24 deputāta mandātus, „Vienotība” – 23, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – 21, Nacionālā apvienība (NA) – 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņus un partija „No sirds Latvijai” (NSL) – septiņus mandātus.
