To paredz parlamenta pieņemtie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, informē Saeima.
Ieceri par to, ka NEPLP locekļa amata kandidātiem jābūt pielaidei valsts noslēpumam Saeimā pieņēma bez debatēm. Opozīcijā esošā „No sirds Latvijai” balsojumā par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā atturējās. „Saskaņa” balsoja „pret”. Savukārt priekšlikumu atbalstīja valdošās koalīcijas partijas un opozīcijā esošā Latvijas Reģionu Apvienība.
Līdz šim NEPLP locekļi arī varēja saņemt pielaidi valsts noslēpumam, taču tā bijusi brīva izvēle.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) norādījis, ka „mediji, kas veido Latvijas informatīvo telpu, ir svarīgs valsts drošības jautājums”. „Tas ir jo īpaši būtiski, ņemot vērā mūsdienu ģeopolitisko situāciju, tādēļ mums aktīvi jārūpējas par to, lai nodrošinātu efektīvu masu mediju monitoringa un uzraudzības sistēmu," paudis Jansons.
„Šī norma ir vajadzīga, lai NEPLP loceklis var pilnvērtīgi piedalīties Saeimas Nacionālās drošības komitejas sēdēs, iepazīties ar drošības iestāžu ziņojumiem, kas skar arī mediju jomu, jo mediju politika valstī ir drošības jautājums,” sarunā ar Latvijas Radio piebilda Jansons.
Arī NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska iepriekš Saeimas komisijā atbalstījusi šos grozījumus, jo padomes locekļi strādā ar daudziem jautājumiem, kuru izskatīšanā nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.
Par politisko situāciju pasaulē runāja arī Zaļo uz Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Mediju uzraugi esot svarīgas personas un viņiem jābūt pielaidei valsts noslēpumam.
"Faktiski jau tā lieta strādāja zināmā mērā neoficiāli jau agrāk. Tad, kad vēlēja jau iepriekš šos trūkstošos locekļus, brīva vieta bija un Dace Ķezbere tika vēlēta. Arī tad jau šis jautājums bija dienaskārtībā, un faktiski jau tīri neformāli jau arī viņai tika zināmā mērā tas jautājums testēts par šo pielaides nepieciešamību. Es nezinu, vai viņai ir pielaide, par to es neesmu lietas kursā. Tikai tas, ka zināmā mērā jau tika, var teikt, tāda zondāža veikta, ka ir iespēja saņemt pielaidi,” stāstīja Brigmanis.
Taču Saeimas opozīcijā esošā "Saskaņa" neslēpj neapmierinātību. „Viņi kontrolēs tos [NEPLP locekļus] pirms ienākšanas. Bez zīmes no specdienestiem tu pat pretendēt nevari. Tas ir absurds! Mūsu valsts ir kļuvusi tik mafioza un policejiska valsts. Izrādās, ka mūsu valsts pati nav spējīga izvēlēties labākos speciālistus, kas strādātu NEPLP. Viņi atzīstas savā nevarībā un grib, lai to dara slepenie. Tā ir muļķība!” kritisks bija partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
"Saskaņa" bija vienīgā frakcija, kas balsoja pret grozījumiem. "No sirds Latvijai" atturējās šajā balsojumā, savukārt par balsoja Zaļo un zemnieku savienība, "Vienotība", Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība.
Saeima atgādina, ka nākamā gada sākumā četriem no pieciem locekļiem beigsies pilnvaru termiņš. Likuma grozījumi spēkā stāsies nākamajā dienā pēc oficiālās izsludināšanas.
Atbildīgā Saeimas komisija izsludināja kandidātu pieteikšanos Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu amatiem 17. novembrī. Šajā aicinājumā jau lūdz kandidātus ņemt vērā, ka visticamāk šādu prasību pieņems un tā stāsies spēkā tuvākajā laikā. Pagaidām neviens vēl nav pieteicies kandidēt uz NEPLP locekļa amatu. Kandidātus var pieteikt līdz 9. decembrim.
Šie grozījumi iepriekš izraisīja Saeimas opozīcijas kritiku, kas tos nosauca par cenzūru.
