Panorāma

Kautiņš Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā raisa plašu rezonansi

Panorāma

Skolās tikai 5% īpašo skolēnu

Zemnieku federācija -- pret lielo zemes gabalu iegādi

Zemnieku federācija iestājas pret lielo zemes gabalu iegādi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Iespējams, turpmāk viena fiziska vai juridiska persona Latvijas laukos varēs iegūt savā īpašumā līdz 2000 hektāriem lauksaimniecības zemes. Šādu priekšlikumu arī trešajā lasījumā atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības komisija, nepiekrītot ierosinājumiem noteikt ierobežojumu līdz 500 hektāriem. Bažas par to, kādas sociālekonomiskas sekas var radīt lielo saimniecību īpatsvara palielināšanās Latvijas laukos, izteikusi Latvijas Zemnieku federācija.

Nozares speciālistu veiktie aprēķini liecina, ka lauksaimniecībā Latvijā šobrīd nodarbināti vairāk nekā 73 000 cilvēku, jo te vēl pagaidām pastāv gan mazās, gan lielās saimniecības. Palielinoties lielo saimniecību īpatsvaram, laukos būs nepieciešams trīsreiz mazāk darbinieku.

„Ja mēs neierobežojam zemes platību tirgu, tad jau Latvija visa aizbrauks, jo aizbraukšana ar šo jautājumu ir dziļi saistīta. Te cilvēkiem nav ko darīt, mūsu modernās tehnikas šeit ir, bet cilvēki paliek lieki. Viņi brauc uz rietumiem, un nezin kāpēc viņi tur lieki nav,” saka Rundāles novada zemnieks Jānis Kirkils.

Zemnieku federācija, kas pārstāv vairāk nekā 6000 ražojošus lauksaimniekus visā Latvijā, uzstāj, ka 500 hektāru liela saimniecība ir optimālais risinājums, jo  ekonomiskās ilgtspējas un konkurētspējas pamats ir saimniecības, kas ražo inovatīvus produktus ar augstu pievienoto vērtību, nevis saimniecības ar iespējami lielāku hektāru skaitu īpašumā.

„Jāizšķiras – vai mums ir tūkstošiem hektāru viena veida kultūra Latvijas ainavā, kā kukurūza, vai mums ir mājas, lopiņš uz lauka – apdzīvotība, ģimenes, jo katrs saimnieks savu ģimeni pabaro un bērnus skolā izsūta, tie ir apdzīvoti pagasti, tā ir infrastruktūra, kas šobrīd laukos vēl ir. Lai viņu saglabātu, mums ir jāsaglabā to cilvēku skaits, kas ir laukos. Bet - jo saimniecības apkārtnē kļūst par simtiem hektāru lielākas, jo cilvēku kļūst mazāk,” brīdina Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka.

Ne tikai Latgalē un tālu no apdzīvotām vietām, bet arī tādos bagātos un Rīgai netālos novados kā Bauska un Rundāle dabas ainavu vienmuļu padara lielās sējumu platības, kuru te kļūst aizvien vairāk. „Cilvēku paliek mazāk. Mēs bieži redzam, ka mājas tiek nolīdzinātas, pēc tam veidojas lielā druva, iet runa par skolu slēgšanu. Bērni nepaliek laukos arī tām saimniecībām, kas vēl strādā,” atzīmē Bauskas lauksaimnieku apvienības biroja vadītāja Rudīte Jaunzeme.

Rundāles novada zemnieks Jānis Kirkils nepilnos 500 hektāros saimnieko kopā ar dēlu – audzē labību. Viņš uzskata, ka rentablākas laukos ir mazās saimniecības.

„Lielās saimniecības ir spējīgas strādāt tikai ar lieliem atbalstiem un regulāru tehnikas maiņu, bet mums, mazajiem, ir jāiztiek ar to, kas ir. Es varu nomainīt 15 gados kombainu, ir lielie, kas maina ik pēc pieciem gadiem,” norāda Kirkils.

Latvijā līdz 500 hektāriem lielas platības pieder 61 000 saimniecību, bet vairāk nekā 2000 hektāru pieder tikai 22 saimniecībām. Pašmāju zemniekiem grūti iegādāties tik lielas platības, bet, ja likumprojektu pieņems, būs vārti vaļā ārvalstu investoriem, un par to zemniekiem ir vislielākās bažas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti