Rīta Panorāma

ĶTR pamazām atsakās no Covid-19 „nulles politikas”

Rīta Panorāma

Intervija ar kustības “Dzīvesbiedri” vadītāju Kasparu Zālīti

Lauksaimniecības zemes iekāro uzpircēji

Lauksaimniecības zemes tirgū novēro negodprātīgu uzpircēju aktivizēšanos

Lai gan uz lauksaimniecības zemes tirgu Latvijā attiecas virkne noteikumu, dažādi uzpircēji mēģina izveidot shēmas, kā šīs teritorijas no tirgotāja iegūt par mazāku samaksu, nekā ir reālā tirgus situācija. Pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi ir zemes nomniekam vai Latvijas Zemes fondam, bet uzpircēji cenšas to apiet.

Pārdodot un pērkot lauksaimniecības zemi, eksperti iesaka gan pārdevējam, gan pircējam noskaidrot reālo tirgus un zemes stāvokļu situāciju, lai darījums noritētu bez problēmām. Pircējs, kurš vēlas pelnīt naudu, šo zemi apsaimniekojot, ar lielu varbūtību prasīs novērtējumu.

"Vērtējumā parasti tiek iekļauta informācija par apgrūtinājumiem, par liegumiem, par ražības ballēm, kas ir ļoti svarīgi lauksaimniecības zemēm. Kā arī tiek noteikta aptuvenā tirgus vērtība," pastāstīja "Citadele" Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.

Pārdevējam jāsaprot, ka lauksaimniecības zemi var pārdot lauksaimniekiem. Ja pircējam kā juridiskai personai kopā ar pērkamo zemi ir pieci hektāri lauksaimniecības zemes īpašumā vai kā privātpersonai 10 hektāri, tad pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi būs zemes nomniekam, kā arī Latvijas Zemes fondam.

"Zemes fonds iegādājas tos īpašumus, kurus kaut kādu iemeslu dēļ privātpersona vairs nevēlas apsaimniekot. Cik vien var, mēs tos atkal ātri laižam tautās. Cilvēks, kurš grib saimniekot laukos, bet kuram vēl nav tik lielas rocības, lai iegādātos, var nomāt," pastāstīja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Zemes fondā novērots, ka

pēdējā pusgada laikā aktivizējušies negodprātīgi nekustamā īpašuma uzpircēji. Viņi mēģina īstenot shēmu, cenšoties apiet noteikumus par pirmpirkuma tiesībām.

"Viņi piedāvā nevis visu darījumu veikt vienā līgumā, bet veido shēmas. Piedāvā sadalīt vairākos līgumos, uzreiz parakstīt visus līgumus. Bet iesniedz uz pirmpirkuma tiesību izvērtēšanu tikai vienu līguma daļu ar kaut kādām domājamām daļām," pastāstīja Latvijas Zemes fonda vadītāja Ina Alksne.

Starpnieki esot gatavi tam, ka pārdevējs pēdējā brīdī darījums atsaukts, jo aizdomas par shēmas esamību pamanīs vai nu Latvijas Zemes fonds, vai kāds cits.

"Ja cilvēks ir saņēmis rokasnaudu par šo darījumu, viņam pieprasa to apmaksāt. Bieži vien cilvēki, kuri steigā piekrita pārdot un sadalīt domājamās daļās, to naudu jau ir iztērējuši. Vēl ir tādi gadījumi, kur arī jāuzmanās ar domājamām daļām. Parasti netiek atrunāts, kas tieši tiek pārdots no īpašuma. Vienkārši domājamās daļas. Ja uz īpašuma ir arī dzīvojamās ēkas, kur paši šie cilvēki dzīvo, jūs pārdodat arī daļas no savas mājas.  Šādā veidā var pazaudēt savu dzīvesvietu," sacīja Alksne.

Zemes fondā novērots, ka šādi gadījumi notiek visā Latvijā ar mērķi lēti iegūto īpašumu pēc tam pārdot par krietni augstāku cenu.

Pārdodot zemi, eksperti iesaka nekad nesteigties ar līguma parakstīšanu un nepakļauties pārdevēja spiedienam.

Pirms darījuma var apvaicāties Zemes fondam, izpētīt reālo tirgus situāciju un aprunāties savā pašvaldībā.

"Jebkuru īpašumu pārdodot, ja to pārdod privātpersona, tad ir jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis. Ar lauksaimniecības zemi ir tā: ja pārdod Latvijas Zemes fondam vai ja pārdod lauksaimniekam, tad par lauksaimniecības zemi šis nodoklis, visticamāk, nebūs jāmaksā vispār," skaidroja Alksne.

Ja zeme tiks pārdota starpniekam, tad 20% no darījuma summas būs jāatdod valstij.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti