Nomas zeme – nestabils pamats
Zemnieks Ansis Saliņš rāda vienu no saviem kviešu laukiem Pļaviņu novadā. Ap 100 hektāru lielā zemes platība šeit iegūta gadu gaitā ar aizdevumu palīdzību vai iekrājumiem, bet daļu hektāru lauksaimnieks arvien nomā. Saimniecība "Iesalnieki – 1" nozarē darbojas apmēram 15 gadus, un zemnieks secina, ka, veidojot saimniecību, zeme ir viens no lielākajiem izaugsmes izaicinājumiem.
"Ņemot vērā, ka saimniecība veidota 2009. gadā, tad nav zemes, kas iegādātas par privatizācijas sertifikātiem. Ražošanai zeme ir primārais, kas nepieciešams, līdz ar to šie zemes gabali vispirms bija jānolīgst par apsaimniekošanas tiesībām un laika gaitā jāizpērk. Taču vienlaikus nepieciešami tehnikas resursi un graudu pirmapstrāde, un tās ir lielas investīcijas. Tāpat ir nestabila cenu politika," situāciju iezīmēja Saliņš.
Arī šajā saimniecībā šogad daļai sējumu ražas samazinājums ir par 35% sauso laika apstākļu dēļ, vienlaikus pieaugušas minerālmēslu un degvielas izmaksas. Tāpēc zemes iegāde lauksaimniekam nebūtu prioritāte šobrīd, taču viņam
nācies pieteikties zemes iegādes aizdevumam, lai nezaudētu šobrīd saimniecībā nomāto zemi, jo, pieaugot tās cenai tirgū, īpašnieki ir vairāk ieinteresēti zemes gabalu kādam pārdot.
"Šobrīd ir apkārtesoši lauksaimniecības uzņēmumi, kas darbojas arī citās nozarēs, un līdzekļi varbūt ir brīvāki, un šī nomas zeme man faktiski ir jāizpērk, jo tajā ieguldīti lieli līdzekļi. Līdz ar to šīs nomas zemes ir nestabils pamats un, ja kaut ko no tām pazaudētu, tad arī lauksaimniecības tehnikas resurss ir par lieku un dārgu, jo tur arī ir saistības. Tāpat saistības ir arī pret Lauku atbalsta dienestu dažādu projektu ietvaros, kur arī nepieciešams saglabāt esošās platības," skaidroja saimnieks.
Uz jautājumu, ja tirgū nebūtu situācijas, ka zemju īpašnieki ir ieinteresēti zemi šobrīd pārdot, vai turpinātu zemi nomāt, Saliņš atbildēja apstiprinoši: "Lai saimniecība varētu vairāk uzaudzēt resursus."
Zeme – arvien nepieejamāka
Lauksaimnieks Ansis Saliņš šobrīd kopumā apsaimnieko ap 600 hektāru zemes un secina, ka pirms 10 gadiem zeme bija vairāk pieejama, jo šobrīd, piemēram, Pļaviņu pusē neiekopti hektāri teju nav pieejami.
Uz to norādīja arī Limbažu novada zemnieks Kristaps Ozoliņš, kam ir bioloģiskā graudu saimniecība un sējumi lielākoties nomātās platībās, bet zemnieks gan nenovēro tendenci, ka īpašnieki iznomāto zemi vairāk censtos pārdot.
"Izvēle ir tuvu nullei, un tādi zemes gabali, kas kārotos visiem zemniekiem, varbūt četri parādās brīvi sludinājumos, bet daudz kas aiziet "starp četrām acīm" –
kāds, kas grib pārdot, zvana konkrētiem zemniekiem un neliek nemaz sludinājumus. Mūsu reģions nav ar tādu zemes auglību kā Zemgalē, bet konkurence par lauksaimniecības zemi ir tāda pati," atzina Ozoliņš.
Pieaug aizdevumu summas, bet interese krītas
Attīstības un finanšu institūcijas "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš norādīja, ka pēdējos gados zemes iegādes kreditēšanas programmā vidējā aizdevumu summa ir pieaugusi par ceturto daļu un šobrīd tie ir 79 tūkstoši eiro. Savukārt darījumā iegādātā vidējā zemes platība nav palielinājusies – tie ir ap 17 hektāru.
Gadā vidēji šo aizdevumu programmu izmanto aptuveni 200 zemes iegādes darījumu, šogad zemnieku interese kritusies, vērtēja Bērziņš.
"Pognozēju, ka šogad kritums varētu būt ap 20%. Viens no izskaidrojumiem ir procentu likmes.
"Altum" ir spējis piedāvāt atraktīvu likmi, bet, ja resursi sadārdzinās tā dēļ, kas notiek pasaulē, tad mainīgā sadaļa sadārdzinās, bet pie šī mēs piedāvājam šobrīd arī fiksētu likmi, kas ir nedaudz mazāka nekā mainīgā," skaidroja Bērziņš.
"Otrs [iemesls intereses kritumam] ir arī tas, ka lauksaimniekiem ir bijuši nelabvēlīgi laika apstākļi šogad, un veidojas situācija, ka produkts ir dārgāks par iepirkuma cenām. Arī kreditēšana kopumā maksā dārgāk, un tāpēc šis aizdevumu temps ir samazinājies," skaidroja Bērziņš.
Vairāk nekā desmit gadu laikā zemes iegādes atbalsta programmā ar pazeminātiem procentiem lauksaimniekiem izsniegti teju 3000 aizdevumi, par ko iegādāti ap 60 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemes 154 miljonu eiro vērtībā.
