Abu Krievijas kompāniju nedienas smagi iedragā Jelgavas kā metālapstrādes pilsētas ambīcijas, kas no vietējās varas prasījušas īpašu draudzību ar Maskavu. Tomēr par spīti teju 2000 bezdarbnieku problēmām domes vadība arvien cerīgi skatās austrumu virzienā, lai gan metāla vietā nu uzsver kokapstrādes attīstību Jelgavā.
- Labu speciālistu aizvien grūtāk atrast
- Darbiniekus vilina labi darba apstākļi un alga
- Jelgavas vadība noskaņota atjaunot autobūvi
- Rāviņš: Vagoni būs, kad pasaulē iestāsies miers
- Ražotāji piesardzīgāki, metinātāji - emigrē
Arvien pieprasīti metinātāji
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiālē bezdarbniekus sasaucis kārtējais uzņēmums, kas vervē strādniekus mazkvalificētiem darbiem. Šoreiz tā ir etiķešu līmēšanas kompānija Olainē, no kurienes tā gatava ar autobusu vadāt strādniekus arī no Jelgavas. Darbs grūts, algas mazas, kadru mainība - liela. Varbūt tāpēc uzņēmuma pārstāvji par darbinieku meklējumu veiksmēm runāt negrib. Cerīgie bezdarbnieki gan runā.
Jelgavnieks Sandis cer uz krāvēja darbu. "Es te paliku bez darba, jo bija veselības problēmas, ārstējos. Tagad meklēju kaut kādu vieglāku darbu, kur nav slodze mugurai," stāstīja Sandis. Bet Marta, kura pirms nedēļas Latvijā atgriezusies no Kipras, kur bija auklīte, ir gatava kļūt par pudeļu marķētāju Olainē.
Tādi mazkvalificēti darbinieki pašlaik ir pieprasītākie ne tikai Olainē, bet arī pašā Jelgavā. NVA Jelgavas filiālē piedāvājumā pašlaik ir 340 darbavietu, kas ir piecas reizes mazāk par darba meklētājiem. Visvairāk vakanču tradicionāli ir tirdzniecībā, tāpat darbiniekus meklē autoservisi, kā arī lauka darbos uz sezonu aicina tuvējie zemnieki.
Apstrādes rūpniecība, ar ko sevi pozicionē Jelgava, ierindojas tikai ceturtajā vietā ar 53 vakancēm. Kā stāsta NVA Jelgavas filiāles vadītāja Inga Lejiņa, bezdarba līmenis Jelgavā stabili turas zem vidējā valstī un ir 6,9%. Pilsētā ir ap 1800 bezdarbnieku.
Lejiņa stāsta, ka NVA Jelgavas filiālē reģistrējušies ir tādi cilvēki, kuriem vēl nesen bija darbs un kuri, iespējams, dzīvē vēlas kaut ko mainīt. Tāpat reģistrā ir cilvēki, kuri bez darba ir ilgstoši - vairāk nekā gadu. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir samazinājies un ir aptuveni 30% no kopējā bezdarbnieku skaita.
"Ir nepieciešami speciālisti tajā pašā metālapstrādē, piemēram, metinātāji. Šobrīd mums ir sadarbība ar, piemēram, SIA "Dineks Latvija", kas plāno paplašināties un tāpēc meklē metinātāju un atslēdzniekus. Tad mēs organizējam atlases un mēģinam savest viņus kopā," stāstīja Lejiņa, piebilstot, ka SIA "Dineks Latvija" plāno aptuveni 60 jaunas darba vietas.
Pēc NVA pārstāves teiktā, darba devēju piedāvātās algas apmērs ir dažāds. "Ir darba devēji, kas piedāvā minimālo algu, ir darba devēji, kas, protams, piedāvā vairāk. Tā kā bezdarba līmenis ir salīdzinoši zems un labu speciālistu kļūst aizvien grūtāk atrast, darba devēji, protams, domā, kā motivēt darbinieku."
Darbiniekus vilina labi darba apstākļi un alga
Jau desmit gadu par darbinieku atrašanu un noturēšanu Jelgavā nesūdzas vācu kompānijas "AKG Thermotechnik Lettland" Latvijas filiāle, kur ražo siltummaiņus jeb tā dēvētos radiatorus smagajai tehnikai. No apgrozītajiem 30 miljoniem eiro trīs miljoni tiek samaksāti nodokļos, tāpēc filiāles vadītājs Kaspars Mazapšs uzņēmumu ierindo pie lielākajiem nozarē. Pašlaik tur strādā 220 jelgavnieku un arī cilvēki no tuvējās apkaimes.
"Darbaspēku atrast gan ir viegli, gan nav viegli. Lai gan mēs attiecībā uz darbaspēku esam ļoti prasīgs uzņēmums, mūsu ražošanā ir jāievēro ļoti stingri ražošanas standarti līdz pēdējam sīkumam, taču mēs pret darbiniekiem izturamies taisnīgi, un darbinieki pie mums strādā labos apstākļos un saņem labu darba samaksu. Tādēļ mums darbiniekus atrast ir salīdzinoši viegli. Tomēr mēs arvien kaut kādos segmentos paplašinām uzņēmuma darbību un arvien meklējam darbiniekus metināšanas jomā," stāstīja Mazapšs.
Par kompānijas "AKG Thermotechnik Lettland" veiksmes atslēgu varētu dēvēt noieta tirgu, kas lielākoties meklējams Rietumos. Mazapšs neslēpj, ka arī krīze uzņēmumu ietekmējusi, bet neviens darbinieks tās dēļ nav atlaists, tāpēc ražotne uzreiz spējusi atgūties. Un arī pašreizējā ģeopolitiskā situācija siltummaiņu ražotāju neietekmē.
"Aptuveni 50% mūsu produkcijas nonāk Rietumeiropas valstīs, savukārt pārējie 50% nonāk [tirgos], sākot no Indijas līdz Dienvidkorejai praktiski visos pasaules kontinentos," sacīja "AKG Thermotechnik Lettland" pārstāvis.
Jelgavas mērs noskaņots par autobūves atdzimšanu
Taču uz Krievijas pusi vismaz pēdējos desmit gadus pozicionējusies Jelgavas vadība, kas izgādājusi milzīgas teritorijas pilsētā austrumu investoru ienākšanai. Tagad Jelgavas industriālajā daļā ap Aviācijas ielu aina paveras kontrastu pilna. Kamēr viena ražotne kāpina jaudas un ar algām un sociālajām garantijām motivē strādājošos, turpat blakus nezālēs ieaug Krievijas bizness.
Viens no tādiem – autobusu salikšanas kompānija "AMO Plant", kur lauvastiesa akciju pieder Maskavas valdībai. Dažas kapitāldaļas arī Jelgavas domei, jo tā savulaik iedeva zemi un izbūvēja infrastruktūru. Jelgava arī bija teju vienīgā biznesa stutētāja, par teju desmit miljoniem eiro bez konkursa nopērkot 41 autobusu. Pilsētas mērs "zaļzemnieks" Andris Rāviņš par "AMO Plant" vairs nerunā tik pacilāti, tomēr kļūdu atzīšanas vietā filozofiski noskaņots par autobūves atdzimšanu.
"Ar "AMO Plant" mēs turpināsim strādāt un es esmu pilns cerību, ka mēs varēsim turpināt šī uzņēmuma darbību," teica Rāviņš, norādot, ka Jelgavas pilsētas domes vadība ir tikusies ar Holandes kompānijas vadību, kas arī esot gatava turpināt strādāt un autobusu ražošanu turpināt. Taču par termiņiem, kad varētu atsākties ražošana "AMO Plant", Rāviņš atturējās runāt.
Tomēr realitāte ir tāda, ka jauni autobusi no "AMO Plant" ražotnes neizbrauc jau gadiem, vairāk nekā 60 atlaisto un aizgājušie darbinieki tiesas ceļā cer atgūt nopelnīto. Pēc ilgāk nekā gadu cīņas piekāpusies arī Jelgavas tiesa, kas ilgstoši atteicās rosināt "AMO Plant" maksātnespējas lietu, tādējādi neziņā turot arī daudzos autobusu kompānijas kreditorus. Viens no lielākajiem ir valsts, kam "AMO Plant" nodokļos parādā nu jau gandrīz miljonu eiro.
Rāviņš: Vagoni būs, kad pasaulē iestāsies miers
Maksātspējas grūtībās nonācis vēl viens Krievijas uzņēmums – vagonbūves un tanku ražošanas gigants "Baltic Railway Holding", kas Jelgavā gan solīja būvēt tikai vagonus un sagādāt darbu 200 cilvēkiem. Palīdzīgu roku pamatakmens ielikšanā sniedza ne tikai uz austrumiem noskaņotais Rāviņš, bet arī iepriekšējais Valsts prezidents Andris Bērziņš, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras šefs Andris Ozols un citi.
Savulaik "Baltic Railway Holding" reklāmā solīts, ka uzņēmuma ražotne 2015.gada sākumā strādās ar pilnu jaudu un būs viena no modernākajām rūpnīcām Eiropā. Uzņēmuma reklāmā minētā pilnā jauda līdz šim nav izpaudusies pat rūpnīcas celtniecībā. Pašlaik bijušās "Jelgavas cukurfabrikas" teritorijā blakus pilsētas oficiālajai peldvietai izbūvētas divas trešdaļas no plānotā vagonbūves kompleksa, bet nu darbi apturēti pavisam.
Krievijas "UralVagonZavod" meitasuzņēmums Latvijā celtniekiem un bankai ir parādā vairāk nekā 15 miljonus eiro. Uzņēmuma vadība, kā ierasts, no mediju uzmanības izvairās. Pašlaik tā esot biznesa forumā Jekaterinburgā, bet pa telefonu runāt negrib. Mazliet runīgāka ir tiesiskās aizsardzības procesa administratore Iveta Gedui, kam jāpieskata, lai nākamajos divos gados parādi tiktu atdoti.
"Es varu pateikt tikai to, ka uz doto brīdi vēl nav sākts darbs - celtniecība. Ja māteskompānija turpinās pārskaitīt naudu, lai segtu visus maksājumus kreditoriem, tad tas nekā neietekmē, pilnīgi nekā. Teorētiskais pieņēmums ir - ja arī izdomā neko vairs nebūvēt, bet māteskompānija turpinās maksāt naudu, lai meitasuzņēmums norēķinās ar kreditoriem, tad arī tad plāns būtu izpildīts," norāda Gedui.
Gan Rīgas Ziemeļu rajona tiesas spriedumā par vagonbūves uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesu, gan Jelgavas mēra Rāviņa izteikumos par Krievijas uzņēmumu nedienām vairākkārt izskan klišejiskā frāze par "ģeopolitisko situāciju". Politisku apsvērumu un sankciju dēļ akcionāram esot ierobežota piekļuve naudai bankās, tādēļ māteskompānija vairs nespējot finansēt meitas iecerētos darbus Jelgavā. Tikmēr Rāviņš apcerīgi izsakās, ka vagoni un darbavietas būs tad, kad pasaulē iestāsies miers.
"Šīs politiskās krīzes, protams, ļoti ietekmējušas šī uzņēmuma izveidi. Līdz ar to ir jātiek projām no šīs politikas un jāpabeidz ražotnes veidošana. (..) Es to domāju tā, ka ir jāpanāk miers pasaulē," teica Jelgavas mērs.
Ražotāji piesardzīgāki, metinātāji - emigrē
Tikmēr ne vairs ar tādu pompu Jelgavā ienāk arī jauni uzņēmumi, kuri specializējas citās jomās, ar attīstītām tehnoloģijām cerot iekarot Eiropas tirgu.
Rāviņš stāsta, ka jaunas ražotnes tiek veidotas kokapstrādē, piemēram, testēšanas režīmā ir blokmāju ražotne. "Mēs šodien varbūt ejam to politisko virzienu, ka tādos lielos uzņēmumos ir ļoti labi, ka ir ražotnes ar augstām tehnoloģijām, kas ražo augstas pievienotās vērtības preces. Līdz ar to, aizejot un mainoties uzņēmumiem, pilsēta neizjūt tādu lielu kritumu brīdī, kad kaut kas notiek," teica Jelgavas mērs.
Uz mazajiem un vidējiem ražotājiem orientējas arī lielākais industriālo parku apsaimniekotājs Latvijā "NP Properties", kas Jelgavā izvērsies bijušās RAF rūpnīcas teritorijā. Līdz rudenim plānots izveidot jaunas platības ražošanai vairāk nekā divu hektāru platībā.
"Mēs kā industriālo parku attīstītāji varētu cerēt uz labāku situāciju ražošanas nozarē, jo ražotāju attīstība šobrīd ir tāda piesardzīga un varbūt pat kūtra, un ir pretstats tam, kas bija gadu atpakaļ, kad ražotāju vidū valdīja ļoti liels optimisms. Neskatoties uz to, ir ražotāji, kas savu darbību, noietu mērķtiecīgi organizē uz Eiropu, vai arī ir ražotāji, kam specifiski ir jābūt šeit Latvijā lokālā tirgus noturēšanas vai iekarošanas dēļ. Tādi ražotāji pilnīgi noteikti patlaban arī paplašinās un skatās uz jaunu ražotņu atvēršanu," stāsta "NP Properties" biznesa attīstības direktors Guntars Cauna.
Metālapstrādes pilsētas godu Jelgavai pašlaik palīdz noturēt ap 30 uzņēmumu. Tur arī strādā lielākā daļa no vairākiem desmitiem darbinieku, kas ik gadu no jauna iegūst vai attīsta savas prasmes metālapstrādē, saka Zemgales Reģionālā kompetenču attīstības centra direktore Sarmīte Vīksna.
"Mums ir arī tendence, ka ļoti labi darbinieki metālapstrādē arī pamet valsti. (..) Līdz ar to nevar teikt - ja ir sagatavoti speciālisti, tad ilgu laiku nebūs atkal vajadzīgi. Tātad šī darbinieku migrācija parādās. Aizvien vairāk mums notiek individuālās apmācības, ko darba devējs piesaka savam darbiniekam, lai paaugstinātu darbinieka kvalifikāciju," atzina centra direktore.
Vīksnas un nozarē iesaistīto teiktais, kā arī statistikas rādītāji ļauj secināt, ka ar pašreizējiem tempiem Jelgavai var būt grūti attaisnot tās saukli "Pilsēta izaugsmei".
Zemie bezdarba rādītāji it kā rāda optimismu darba tirgū, taču konkurenci par strādājošajiem tur pagaidām nejūt. Darba ņēmēji ir ap 30 000 jelgavnieku, un tas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš. Vidējais atalgojums Jelgavā ir 661 eiro mēnesī, kas ir par 170 eiro mazāk nekā valstī. Tāpēc liela daļa ikdienā mēro ceļu uz Rīgu, kur strādā vairāk nekā trešā daļa jelgavnieku.
