Šajā nedēļas nogalē aprit tieši gads, kopš notikumi Kijevas centrā, Maidana laukumā noveda pie tā brīža valsts prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas. Pirms gada Ukrainas parlaments nolēma gāzt Janukoviču, bet pats prezidents bēga uz Krieviju. Dažas dienas vēlāk viņš sniedza interviju, kurā varas maiņu devēja par apvērsumu un aicināja apturēt nelikumības.
Drīzumā parlaments arī atbrīvoja no cietuma opozīcijas līderi Jūliju Timošenko, kura uzrunā Maidanā sauca cīnītājus par Ukrainas varoņiem.
Taču gada laikā Krievija ir anektējusi Krimu, savukārt Donbasā un Luhanskā joprojām notiek karadarbība. Kopumā dzīvību ir zaudējuši jau aptuveni 5,5 tūkstoši cilvēku.
Lai godinātu kritušos un izrādītu atbalstu uz Kijevu līdz ar daudziem citiem pasaules līderiem ir aizbraukusi arī premjerministre Laimdota Straujuma. Ir plānots, ka svētdien politiķi dosies īpašā piemiņas gājienā par godu šajos traģiskajos notikumos bojā gājušajiem.
Tikmēr Doņeckā un Luhanskā ir sākusies smagās militārās tehnikas atvilkšana, ko paredz otrais Minskas miera plāns. Tomēr tas notiek ar aptuveni vienas nedēļas aizkavēšanos, salīdzinājumā ar grafiku, kādam ir piekritušas visas konfliktā iesaistītās puses.
Krievijas ģenerālis Aleksands Ļencovs ir paziņojis, ka prokrieviskie separātiski ir parakstījuši pavēli atvilkt savu smago tehniku. Ir paredzams, ka šis process noslēgsies pēc divām nedēļām.
Tāpat Ukraina un separātisti ir apmainījušies ar kopumā 191 gūstekni. Tas bija pirmais solis, kas tika veiksmīgi pabeigts 12. februāra Minskas vienošanās ietvaros. Tomēr abās pusēs joprojām paliek vairāki gūstekņi. To precīzais skaits neesot zināms.
Gūstekņu apmaiņa:
Tikmēr Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretārs Džons Kerijs sestdien viesojoties Londonā, ir paziņojis, ka ir apspriedis ar savu Lielbritānijas kolēģi sankciju turpmāko pastiprināšanu pret Krieviju. Lēmums tikšot pieņemts tuvākajā laikā, jo Krievija turpinot nepildīt Minskas vienošanos, sacīja Kerijs.
Krievijas prezidenta runasvīrs Dmitrijs Peskovs uz to atbildēja, ka sankcijas neesot produktīvs veids kā risināt situāciju.
Krievija joprojām apgalvo, ka Donbasā un Luhanskā neesot tās karaspēka un visi Krievijas pilsoņi, kuri karo nemiernieku pusē, ir brīvprātīgie. Savukārt Ukrainas varas iestādes domā, ka reģionā atrodas 12 tūkstoši Krievijas zaldātu.
