Sabiedriskās uzraudzības komisijas pārstāvjiem izdevies satikt Ņemcova slepkavības lietā aizdomās turētos pagaidu aizturēšanas vietā.
Lai gan iepriekš izmeklētāju pārstāvji bija paziņojuši, ka Dadajevs jau atzinies nozieguma pastrādāšanā, taču komisijas pārstāvjiem viņš pauda, ka nav nogalinājis opozicionāru.
Pēc Dadajeva teiktā, viņu piespieda sniegt liecības ar vainas atzīšanu apmaiņā pret viņa biedra Ruslana Usupova atbrīvošanu. „Es domāju, ka atvedīs uz Maskavu un es šeit tiesā pateikšu savu patiesību, ka neesmu vainīgs. Bet tiesneši man pat vārdu nedeva,” Dadajevu citē avīze „Moskovskij Komsomoļec”.
Tāpat Dadajevs komisijas pārstāvjiem sūdzējies par cietsirdīgu attieksmi un parādīja uz ķermeņa nospiedumus no rokudzelžiem, kā arī uz kājām - no važām un ķēdēm. „Visu laiku bļauj: „Tu nogalināji Ņemcovu!”. Es atbildu, ka nē,” stāstījis Dadajevs.
Sabiedriskās uzraudzības komisijas ziņojumā par tikšanos ar aizturētajiem norādīts: „Pēc sarunas ar viņiem [aizturētajiem] un vizuālas apskates konstatēti vairāki zilumi un hematomas. Piemēram, komisijas pārstāvji novēroja vairākas traumas un hematomas uz Dadajeva un [Anzora] Gubaševa rokām un kājām, kā arī Dadajevam fiksēti zilumi un nospiedumi no rokudzelžiem/važām uz rokām un kājām.”
Valsts varai pakārtotās Krievijas cilvēktiesību padomes pārstāvis Andrejs Babuškins, kurš ticies ar Dadajevu, apgalvo, ka uz Dadajeva un vairāku citu aizturēto ķermeņiem redzējis vairākus ievainojumus, kas varētu liecināt par spīdzināšanas faktu.
“Diviem no aizturētajiem ir ievainojumi, kas parāda, ka viņi bijuši saslēgti rokudzelžos un sisti. Turklāt Zaurs Dadajevs mums paziņoja, ka ticis spīdzināts ar elektrību. Līdz ar to pastāv iespēja, ka pret aizdomās turamajiem izmantota spīdzināšana un citas aizliegtas metodes. Mēs gan par to nevaram izdarīt juridisku spriedumu, jo mums nav pietiekamas informācijas, taču esam pilnīgi pārliecināti, ka ir iemesli neatkarīgai un godīgai izmeklēšanai,” sacīja Babuškins.
Dadajevs arī esot stāstījis, ka atzinies slepkavībā arī tāpēc, ka viņam solījuši atbrīvot kādu viņa draugu, kas kopā ar viņu tika arestēts.
Iepriekš izskanēja informācija, ka Dadajevs it kā noslepkavojis Ņemcovu saistībā ar viņa izteikto islāma reliģijas kritiku pēc slaktiņa Francijas satīriskā žurnāla “Charlie Hebdo” redakcijā, bet Krievijas policija aizturēja vēl vairākus čečenus, kuri apsūdzēti kā slepkavības plānotāji un organizatori.
Šādu slepkavības versiju, kuru tagad apšauba arī pats Dadajevs, nepieņem liela daļa Ņemcova domubiedru un līdzgaitnieku, kas uzskata notikušo par politisku slepkavību un izrēķināšanos ar opozīciju.
Jau vēstīts, ka Ņemcovs tika nošauts 27.februārī pārsimt metru attālumā no Kremļa. ASV un citas rietumvalstis aicinājušas Krieviju veikt rūpīgu un objektīvu izmeklēšanu, lai atrastu gan nozieguma izpildītājus, gan pasūtītājus. Ņemcova līdzgaitnieki stāstīja, ka pēdējā laikā viņš strādāja pie ziņojuma, kas apliecinātu Krievijas armijas iesaistīšanos kaujās Donbasā.
Rietumvalstu prese turpina uzdot jautājumu, kurš un kādēļ nogalināja Krievijas opozīcijas politiķi Borisu Ņemcovu, tomēr priekšplānā tagad izvirzās jautājums, ko šī slepkavība nozīmē Krievijai un kas šo valsti gaida tālāk.
Izmeklējot politiķa slepkavību, aizturēti vairāki aizdomās turētie, kas varētu būt pietuvināti Čečenijas varas struktūrām. iepriekš viens no slepkavības izdarīšanā apsūdzētajiem - Zaurs Dadajevs - esot atzinis, ka nogalinājis Ņemcovu reliģisku motīvu vadīts.
