Aizvadītā gada vasarā sāktās sarunas par ES un ASV brīvās tirdzniecības līgumu iegājušas ceturtajā aplī, un šajā reizē, kā ziņo avoti, ir paredzēts apspriest jautājumus par pakalpojumu tirgu atvēršanu un investīciju iespējam. Tāpat plānotas sarunas par abpusējiem tirdzniecības tarifiem, ar kuru piedāvājumu ES aizvadītajā mēnesī nav bijusi mierā. Sarunās plānots arī apspriest valsts iepirkumus, un viens no ļoti jūtīgiem jautājumiem ir arī enerģētika, proti, iespējamā piekļuve naftas un gāzes avotiem.
Sarunas ilgs līdz piektdienai, bet zinātāji jau norādījuši, ka būtisku izrāvienu pagaidām nav vērts gaidīt.
Paralēli sarunām augstākajā līmenī notiek arī abu pušu uzņēmēju debates un konsultācijas ar darba, vides aizsardzības un patērētāju grupām.
ES un ASV diskusijas par brīvās tirdzniecības līgumu līdz šim pārsteigušas dažādas attiecību "vētras" - Francijas iebildumi pret kultūras iekļaušanu sarunās, ASV budžeta krīze, kā arī atklātībā nonākušais spiegošanas skandāls, kas vēstīja, ka ASV specdienesti noklausījušies ES valstu vadītāju sarunas.
Ja šo vienošanos izdotos noslēgt, tas kļūtu par pasaulē plašāko brīvās tirdzniecības līgumu un, pēc ekspertu aplēsēm, dotu vērienīgu ieguldījumu abu pušu ekonomikā.
Jaunā vienošanās likvidētu dažādās tirdzniecības barjeras, lai padarītu vieglāku preču un pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu starp ES un ASV. Tas nozīmē, ka arī uzņēmumiem būtu vieglāk investēt otras puses ekonomikā. Līguma noslēgšana ļautu samazināt ne tikai dažādas nodevas, bet arī birokrātiskās formalitātes. Tostarp plānots mazināt atšķirības tehniskajās regulās, standartos un sertifikācijā, piemēram, Eiropā izgatavotas automašīnas tiktu atzītas par drošām arī ASV.
ES un ASV savstarpējās preču tirdzniecības apjoms pērn sasniedza aptuveni 500 miljardus eiro, bet savstarpējās investīcijas bija mērojamas triljonos eiro. Tiek lēsts, ka brīvās tirdzniecības līgums ES tautsaimniecībai papildus gadā dos vairāk nekā simts miljardus eiro, bet ASV ekonomikai - vairāk nekā 90 miljardus.
Lai arī stingri termiņi nav noteikti, abu pušu vēlme ir šo līgumu noslēgt līdz 2014.gada novembrim, kad darbu pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām būs sākusi jaunā Eiropas Komisija. Līguma ieviešana dzīvē būs jaunās izpildvaras viens no svarīgākajiem uzdevumiem. Tādēļ Eiropas Komisija vēl esošajā sastāvā centās pēc iespējas ātrāk iegriezt pamatīgo sarunu ratu, lai būtu droša, ka sarunas neiestrēgs ilgu gadu gaidīšanā, ja pie varas nākamās Eiropas Komisijas vadības krēslā nāktu personas ar krietni piezemētāku interesi veidot ciešākus kontaktus ar ASV.
