Ar zemi un sauli līdzsvarā. #dziedundejo2021 koncertprogrammas «Rotā saule, rotā bite» apskats

No 19. septembra visā pasaulē ir pieejama koncertprogramma “Rotā saule, rotā bite”, kas ir XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju norišu #dziedundejo2021 folkloras programmas “rota”.  Koncertprogramma “Rotā saule, rotā bite” ir folkloras konkursu “Teci, teci, valodiņa 2020”, “Anekdošu virpulis 2021”, “Dziesmu dziedu, kāda bija 2021” un “Klaberjakte 2021” uzvarētāju koncerts. Koncertā piedalās dažādu Latvijas novadu labākie stāstnieki, dziedātāji, dejotāji un muzikanti.

Visi, visi, kas tie visi?

Koncertā piedalās jaunieši no dažādiem novadiem, pārstāvot visus Latvijas reģionus. Var redzēt un dzirdēt kurzemnieku, zemgaļu, latgaļu, sēļu, vidzemnieku un Rīgas reģiona skolēnu uzstāšanos ar krāšņiem tērpiem, dažādiem mūzikas instrumentiem un aizraujošām dejām. Visi latviešu valodas dialekti un tautas mantojums sastopas vienā koncertā, visplašāk atklājot latviešu tautas bagātības un nosargātās tradīcijas, jo jaunieši izpilda mūziku un deju tik dzīvi un azartiski, ka nav šaubu, ka viņi būs tie, kas mācīs un nodos to tālāk.

Skatoties uz jauniešiem, neliekas, ka folklora ir mirusi, tā ir dzīva un tai ir vieta mūsu dzīvēs.

Latvijā dzīvo daudz dažādu tautību cilvēki ar savām saknēm un tradīcijām, kas tiek koptas un nodotas tālāk jaunajai paaudzei. Rīgas 54. vidusskolas folkloras kopa “Birjuļki” un Bērnu un jauniešu centra folkloras kopa “Solniško” no Liepājas koncertā parādīja krāšņo krievu un ukraiņu tautas mantojumu un tradīcijas. Viņu uzstāšanās palika atmiņā ar krāšņumu, jautrību un to temperamentu, kas latviešiem dažkārt tik ļoti ikdienā pietrūkst.

Tas, kā visi bērni un jaunieši izpilda skaņdarbus, daudz stāsta par viņiem un mūsu nākotni kopumā.

Tas lepnums un prieks, kas laužas ārā no koncerta dalībniekiem, saviļņo un ļauj ticēt gaišai nākotnei, kur senās tradīcijas būs līdzsvarā ar moderno pasauli.

Izpildītajos skaņdarbos tēmas bija dažādas: par ganos iešanu, ogu, sēņu lasīšanu, dabu, dzīvniekiem, latviešu gadskārtu rīkošanu un svinēšanu, ieskatīšanos un precēšanos. Lai arī koncerts tika filmēts iekštelpās, sajūta brīžam bija tāda, it kā es atrastos kādā skaistā pļavā ar basām kājām. Skati un sajūtas, ko radīja folkloras kopu dalībnieki, mani ļāva atgriezties bērnībā, kur zāle bija zaļāka un debesis zilākas.

Būt stāstniekam nav nemaz tik viegli

Ik pa laikam latviešu kultūrtelpā tradicionālās dziesmas un dejas tomēr var ieraudzīt, tāpēc visvairāk mani pārsteidza jaunās stāstnieces ar raibajiem stāstiem un blēņām. Jauno meiteņu stāsti nebūt neizklausījās stīvi un “kā no grāmatas”, tie bija dzīvi, emocionāli un patiesi. Spēja izteiksmīgi un jēgpilni runāt un patiesi klausīties mūsdienās ir kļuvusi par arvien retāku parādību, jo interneta laikmets visu pārnes digitālajā vidē, kur priekšroka ir rakstītajam tekstam.

Stāstnieču uzstāšanās bija viena no interesantākajām daļām visā koncertā, jo nevar jau saprast, cik no stāstītā ir patiesība un cik – blēņas,

bet klausīties bija tik aizraujoši, ka atcerējos teicienu, ko esmu dzirdējusi teātra skatītāju aprindās: “Kaspars Znotiņš varētu stundu no vietas lasīt telefona grāmatu un man tāpat būtu interesanti.” Tieši tā es sajutos, klausoties jaunajās stāstniecēs. Īpaši uzrunāja Ances Dārtas Pinsteres stāsts par attālināto mācīšanos viņas ģimenē, kas atklāj pandēmijas ēnas puses un situācijas absurdumu.

Ko varam mācīties no bitēm

Pa vidu dziesmām un dejām tiek parādīti iepriekš safilmēti video, kuros stāsta par bitēm, biteniekiem, bišu nozīmi dabā un daudz ko citu. Atklājas gan zināmi, gan ne tik zināmi fakti par bišu saimes iekšējo hierarhiju, bišu dravas veidiem, bitenieka atbildību pret bitēm u.c. Filmēšanas komanda bijusi dažādās Latvijas vietās, kur nodarbojas ar biškopību, un fragmentos var vērot skaistu Latvijas dabu, dažādu novadu cilvēkus un tradīcijas, kas mantotas no paaudzes paaudzē. Ja daudzie fakti par bitēm varbūt liekas lieki un to pasniegšanas maniere pārāk gausa un iemidzinoša, tad bitenieku ģimeņu attēlojums likās ļoti sirsnīgs un iederīgs kopīgajā koncertprogrammas koncepcijā.

Bišu valstības salīdzinājums ar folkloras kopām Latvijā ir ļoti precīzs un koncertprogrammā “Rotā saule, rotā bite” tas atklājas ik sīkumā.

Bišu saimes un folkloras kopas kaut kādā mērā ir līdzīgas:

abas strādā cītīgi visu gadu; katram dalībniekam ir sava loma un konkrēts uzdevums, bet, tikai strādājot kopā, var priecāties par galarezultātu; tradīcijas un mantojums ir svarīgs, bet, laikam ejot uz priekšu, mainās pieeja un metodes, kas palīdz attīstīties. Bet galvenā lieta, kas vieno abas: gan folklora, gan bites ir izmirstoša “suga”, kam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība un rūpes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt