Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle iespējamo ministriju sadalījuma piedāvājuma nosaukšanu vērtē kā gana gudru gājienu no 14. Saeimas vēlēšanās uzvarējušās "Jaunās Vienotības" (JV) puses. Atbilstoši pagājušajā nedēļā izteiktajam Kariņa priekšlikumam ''Jaunajai Vienotībai'' jaunajā valdībā būtu Ministru prezidenta, finanšu ministra, ārlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, kā arī tieslietu ministra, klimata un enerģētikas ministra un labklājības ministra amati. Savukārt "Apvienotajam sarakstam" (AS) būtu iekšlietu, zemkopības, veselības un reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministru amati, bet Nacionālās apvienības politiķiem būtu jāuzņemas Satiksmes, Ekonomikas, Kultūras un Aizsardzības ministriju vadība. Kariņa piedāvājumu, kas paredz AS gribēto Satiksmes ministriju nodot Nacionālās apvienības pārziņā, bet Zemkopības ministrijas vadību uzticēt AS, par interesantu kombināciju sauc arī "Latvijas Avīzes'' komentētājs Māris Antonevičs.
"Ir tās divas smagās ministrijas – veselība un izglītība, un, ja Nacionālā apvienība ir atstāta tādā pozīcijā, ka viņiem nedodam nekādu smago ministriju, jo, acīmredzot, ir kaut kāda iekšēja sadale, kāpēc tā,"
vērtējot publiskā telpā jau izskanējušo piedāvājumu un iespējamās ministru kandidatūras, sprieda Metla-Rozentāle. Viņa norādīja, ka AS, protams, ir atbilstošs kandidāts izglītības un zinātnes ministra amatam, proti, Česlavs Batņa, tomēr JV, acīmredzot, ir bažas par izglītības nozares reformas virzienu viņa izpildījumā.
Skaidrojot iemeslus, kādēļ JV neuzņemas Veselības ministrijas vadību un ministra amatam nevirza kādreizējo veselības ministri Andu Čakšu, LTV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns minēja divus iemeslus. Viņaprāt, Čakša pirmkārt tiek uzverta kā projektu vadītāja, bet otrs iemesls ir tas, ka laikā, kad viņa vadīja Veselības ministriju, pārstāvot Zaļo un Zemnieku savienību, Čakša izpelnījusies "Vienotības" biedru – mediķu neapmierinātību. "Čakšai, visticamāk, vajadzētu kādu amatu, ja viņiem pašiem (JV – red.) ir uzstādījums, ka mēs ņemam no Saeimas deputātiem tos ministrus," tā Leitāns.
Iztirzājot iemeslus, kādēļ izglītības un zinātnes ministra amatam JV nevirza Arvilu Ašeradenu, kurš 13. Saeimā vadīja attiecīgo Saeimas komisiju, politisko procesu vērtētāji pieļāva, ka tas tādēļ, ka JV nav citas īsti atbilstošas kandidatūras finanšu ministra amatam.
Komentējot Kariņa piedāvājumu AS uzņemties Veselības ministrijas vadību, "Latvijas Avīzes" komentētājs Māris Antonevičs norādīja:
"Tās partijas jau arī būtu gatavas paņemt, bet tur rodas visādi jautājumi – jautājums, cik naudas tai ministrijai būs, vai tur būs kaut kāda prioritāte valdības deklarācijā… Ja Veselības ministrijai viss šis būtu, tad varbūt arī AS nebūtu iebildumu."
Viņš gan uzskata, ka gadījumā, ja notiek stingra turēšanās pie uzstādījuma, ka par ministriem var kļūt tikai tie kandidāti, kas ievēlēti 14. Saeimā, AS varētu rasties "zināmas problēmas".
Leitāns gan pieļauj, ka iemesls, kādēļ AS nesteidz piekrist JV piedāvājumam, ir pašu apvienībā ietilpstošo partiju atšķirīgie viedokļi. "Šis ir tas AS spožums un posts, ka tas ir stāsts par Līdaku, Pīlēnu un "Sniega krabi", ka viņi tur uz dažādām pusēm velk," teica Leitāns. Zemkopības ministra amatam AS varētu tikt apspriestas Edgara Tavara, Didža Šmita un Edgara Putras kandidatūras.
Metla-Rozentāle pieļauj, ka par izaicinājumu AS var kļūt arī veselības ministra amatam atbilstoša kandidāta atrašana. Tikmēr Leitāns zināja teikt, ka jau aizvadītās nedēļas nogalē AS sākušās "iekšējas intrigas" par to, ka šo piedāvājumu vajadzētu noraidīt, taču dažas kandidatūras veselības ministra amatam AS biedru rindās varētu atrast. Piemēram, AS biedrs tagad ir bijušais "Vienotības" biedrs Renārs Putniņš, kurš savulaik bija Kariņa ārštata padomnieks. Tāpat esot dzirdētas versijas par kādu atbilstošu kandidātu no Liepājas puses.
Vērtējot to, vai Nacionālā apvienība tai piedāvātajam satiksmes ministra amatam varētu virzīt līdzšinējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš 14. Saeimas vēlēšanās nemaz nekandidēja, Metla-Rozentāle pieļāva, ka priekšplānā jeb ministra amatam varētu tikt izvirzīts kāds cits NA politiķis. Kā divus iespējamos kandidātus viņa nosauca līdzšinējo Siguldas mēru Uģi Mitrēvicu un bijušo ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu. Savukārt Gerhardam varētu tikt atrasta kāda cita vieta, iespējams, tajā pašā satiksmes resorā, piemēram, viņš varētu kļūt par Satiksmes ministrijas valsts sekretāru.
