"Praktiski lielākajā daļā Rietumeiropas valstu nav šāda ministriju uzskaitījuma.
Tad pēc vēlēšanām, kad tiek veidota valdība, tiek nolemts, kas ir prioritātes un kur nepieciešams, tā kā pašlaik politiķi saka, izrāviens. Ja tas ir nepieciešams tautsaimniecībā vai enerģētikā, tad skatās, kāda veida politiskie posteņi atbild par šo."
Tā diskusijā "Kas notiks un kas nenotiks 14. Saeimā?" šonedēļ teica "Jaunās Vienotības" politiķis Latkovskis.
Jautāts, kā šī pieeja izpaustos praksē, viņš norādīja, ka, veidojot valdību, tiek apstiprināts politiski atbildīgais ministrs, savukārt pati ministrija tiek veidota no jau pastāvošiem ministriju departamentiem. Veidojot Latvijā jauno Enerģētikas un klimata ministriju, par kuras izveidi, parakstot starppartiju memorandu, vienojušies potenciālie koalīcijas partneri no "Jaunās Vienotības", "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības, jau esošo Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju departamentu darbs tiktu pakārtots politiski atbildīgajam ministram. Memorandā potenciālie koalīcijas partneri arī vienojušies iedibināt "elastīgus horizontālās sadarbības mehānismus".
"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars diskusijā sacīja, ka viņa pārstāvētā apvienība starppartiju sarunās vairākkārt uzstājusi uz Krīzes vadības centra pievienošanu Ministru kabinetam. "Speciālajiem" ministriem, pēc Tavara teiktā, būtu jābūt "horizontāliem" ministriem, kas darbojas Ministru prezidenta uzdevumā. Kā piemēru viņš min digitalizāciju. "Digitalizācija attiecas praktiski uz.. VARAM ir liela struktūra, Satiksmes ministrijā – e-paraksts, Veselības ministrijā, tur vispār ārprāts, kas tur ir. Strādā kā feodāļi," šausminājās politiķis.
Politiski atbildīgajam jeb speciālajam ministram savukārt būtu jārūpējas, "lai visas šīs politikas ir horizontāli savienojamas", proti, viņam būtu pilnvaras runāt ar dažādu ministriju departamentiem un nodaļu vadītājiem, un tādējādi tiktu novērsta informācijas izkropļošana.
Tikmēr valdības veidošanas sarunās neiesaistītās partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers uzsvēra, ka vienīgais, kas var reformēt valsts pārvaldi, ir Ministru prezidents. Jaunu ministru posteņu ieviešana te nebūšot risinājums. "Ja ir labs ministrs, viss notiks. Ja ir spēcīgs premjers, viss notiks. Ja ministrs ir vājš, ja premjers ir vājš, nekas nenotiks," sacīja opozicionārs Šlesers.
Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Viktors Valainis diskusijā atgādināja, ka Ministru prezidentam jau tagad ir iespēja risināt pārnozaru jautājumus, jo Latvijā ir izveidotas daudzas starpnozaru padomes, kuras pašreizējais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") esot "izvairījies darbināt". "Ostu padome sanāca tikai vienu reizi četru gadu laikā un tikai tāpēc, ka likums viņu piespieda sasaukt," norādīja Valainis.
KONTEKSTS:
Uzrunājot 14. Saeimas deputātus jaunā parlamenta pirmajā sēdē, Valsts prezidents Egils Levits pauda, ka nepieciešams reformēt līdzšinējo ''sklerotisko valdības struktūru'' un norādīja, ka Latvijā "hroniski nedarbojas" pārnozaru politikas.
