Valsts prezidents Egils Levits pēc 14. Saeimas vēlēšanām ir demonstrējis sev neraksturīgu aktivitāti – uzrunā parlamentā mudinājis jaunos deputātus izlēmīgi rīkoties, lai pārvarētu Latvijas atpalicību, bet valdības veidošanas procesā īstenojis agrāk neierastu praksi, vispirms pieprasot valdības deklarāciju un tikai pēc tam solot nosaukt premjera kandidātu. Pirmdien rīkotajā diskusijā ""Kādai jābūt nākamajai valdībai?": kas notiek koalīcijā - vērtē politologi un žurnālisti" izskanēja atšķirīgas versijas un vērtējumi par prezidenta rīcības motīviem.
"Apvienotais saraksts" vēl nav teicis jāvārdu "Jaunās Vienotības" līdera Krišjāņa Kariņa piedāvātajam atbildības jomu sadalījumam, tikmēr politisko procesu analizētāji un vērtētāji pirmdien diskusijā "Kādai jābūt nākamajai valdībai?": kas notiek koalīcijā - vērtē politologi un žurnālisti" jau iztirzāja gan šīs "pauzes" iemeslus, gan vairākus iespējamos kandidātus uz dažādu ministru amatiem.
7. novembra diskusijā ""Kādai jābūt nākamajai valdībai?": kas notiek koalīcijā – vērtē politologi un žurnālisti" piedalās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošie pētnieki Jānis Ikstens un Juris Rozenvalds, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle, LTV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns un "Latvijas Avīzes" Politikas nodaļas vadītājs Māris Antonevičs.
Valsts prezidenta un koalīcijas veidotāju "paralēlās realitātes" un jaunrade, "nenotikušo" koalīcijas partneru laipnību apmaiņa, piesaucot komunisma smārdu un Putina propagandu, politiskās virtuves receptes trīs partiju tēmu sarakstu formā, memorands un "aizmirstās" nozares tajā, luksofors un pasaka par balodi, kas ligzdu taisīja, – Jānis Domburs iztirzā pirmo mēnesi koalīcijas izveides procesos.
Iespējams, Latvijai būtu jāpārņem rietumvalstu prakse, kur nozaru ministriju uzskaitījums netiek nofiksēts Ministru kabineta iekārtas likumā un, veidojot valdību, tiek lemts par to, kādi ministru posteņi tiks veidoti, trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda vēlēšanu uzvarētāja – apvienības "Jaunā Vienotība" Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis. Potenciālie "Jaunās Vienotības" koalīcijas partneri no "Apvienotā saraksta" uzskata – jāseko Valsts prezidenta Egila Levita mudinājumam un jāievieš speciālo ministru "portfeļi".
"Šis balsojums ir laba zīme, tā ir zīme par tādu iespējamu konstruktīvu sadarbību," tā, atbildot uz jautājumu, kā nākas, ka otrdien notikušajās Saeimas prezidija vēlēšanās par ievēlētājiem prezidija locekļiem balsoja ne vien potenciālie valdošās koalīcijas partneri no "Jaunās Vienotības" (JV), Nacionālās apvienības (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS), bet arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), partijas "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvo" deputāti, trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot 14. Saeimu tās pirmajā sēdē, mudināja parlamentāriešus pievērsties reformām, lai pārvarētu Latvijas atpalicību un "ilgstošo atpakaļslīdēšanu, kas sākusies jau iepriekšējos Saeimas sasaukumos". Pēc viņa teiktā, "Latvijai pēc četriem gadiem ir jābūt drošākai, konkurētspējīgākai un labāk pārvaldītai". Vērtējot prezidenta runu, vēl tikai topošās valdošās koalīcijas pārstāvji daļēji piekrita "Kas notiek Latvijā?" diskusijas vadītāja Jāņa Dombura secinājumam, ka tagad nāksies reformēt "pašu sastrādāto", savukārt Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku Savienības (ZZS) pauda neizpratni par to, kādēļ jaunās valdības veidošanu, visticamāk, atkal uzticēs Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vientotība"(JV)), kurš, viņaprāt, neveiksmīgi vedis valsti cauri Covid-19 krīzei.
2. novembra diskusijā "Kas notiks un kas nenotiks 14. Saeimā?" "Jauno Vienotību" pārstāv Ainars Latkovskis, Zaļo un Zemnieku savienību – Viktors Valainis, "Apvienoto sarakstu" – Edgars Tavars, Nacionālo apvienību – Ināra Mūrniece, partiju "Stabilitātei!" – Aleksejs Rosļikovs, partiju "Latvija pirmajā vietā" – Ainārs Šlesers , bet partiju "Progresīvie" – Kaspars Briškens.
Jaunas Enerģētikas, klimata un vides ministrijas izveidi nu jau trīspusējās potenciālo koalīcijas partneru sarunās plānots apspriest trešdien. No raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijas ""Kādai jābūt nākamajai valdībai?" Kam un kāpēc vajadzīga jauna - Enerģētikas, klimata un vides ministrija?" dalībnieku – vairāku nozaru ekspertu teiktā izriet, ka līdzšinējā valdības struktūrā klimata un vides jautājumi bijuši atstāti novārtā, tomēr pārliecības, ka risinājums ir jaunas ministrijas izveide, viņiem nav.