"Ja būtu enerģētikas stratēģijā, piemēram, skaidri nodefinēts, ka mums ir jāatbalsta atjaunojamās enerģētikas ražotāji un ka to, pirms nākt ārā ar "Sadales tīkla" un "Augstspriegumu tīkla" tarifu projektu, šo uzņēmumu padomes būtu izlasījušas, viņas nekad nevarētu "izlaist ārā" tarifu, kurā būtu atjaunojamās enerģijas ražotājiem 570% tarifa pieaugums," diskusijā "Kas notiek ar elektrības pārvades un sadales tarifu celšanas projektiem?" uzsvēra "AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš.
Tarifu politika ir daļa no plašākas enerģētikas politikas. "Elektroenerģijas pārvade un sadale ir kardināli svarīga elektrifikācijai, zaļākai ekonomikai," akcentē bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Gatis Ābele. Viņš norāda, ka tepat faktiski notiek sacensība starp reģiona valstīm par investīciju piesaisti. Tādēļ citas šī reģiona valstis, apzinoties, cik nozīmīgas lieliem investoriem ir, piemēram, pieslēguma nodrošināšanai nepieciešamās investīcijas, tarifu iespaidošanai izmanto tādas metodes kā dividenžu atgriešanu elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu operatoriem.
"Ja sadales un pārvades tarifs ir tik nozīmīga pozīcija, tas arī izšķir investīciju ienākšanu."
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauž līdzīgu viedokli: "Sistēmu veidojošiem uzņēmumiem, kuri turklāt vēl ir monopolisti – kā šajā gadījumā –, vajadzētu pilnīgi noteikti uzlikt arī tos mērķus, kas tautsaimniecību "kustina"."
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) nenoliedz, ka sistēmas operatoru padomes šoreiz nav bijušas "uzdevuma augstumā" un, apstiprinot jaunos elektroenerģijas pārvades un sadales tarifu plānus iesniegšanai SPRK, nav gana rūpīgi izvērtējušas aplēstā tarifu kāpuma ietekmi uz tautsaimniecību kopumā.
"Manuprāt, šeit ir skaidri redzams, ka šeit nav bijusi komunikācija starp dažādām institūcijām, nav bijusi komunikācija starp Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju "Augstsprieguma tīklu", "Sadales tīklu", bet tā pamatproblēma ir, ka nav enerģētikas stratēģijas,"
komentējot esošo situāciju sacīja "AJ Power" vadītājs Samtiņš.
Šā gada oktobrī iesniegtajā "Augstsprieguma tīkla" tarifu projektā un novembrī iesniegtajā "Sadales tīkla" tarifu projektā, kurus attiecīgi apstiprinājušas "Augstsprieguma tīkla" padome un "Sadales tīkla" padome, tarifu kāpums pamatots ar augstajām elektrības cenām, kuru dēļ krasi pieauguši abu uzņēmumu izdevumi par tīkla zudumiem nepieciešamo elektroenerģiju, taču vienlaikus uzņēmumos paredzēts ievērojami palielināt atalgojuma fondu.
Bijušais SPRK loceklis Ābele tarifu projektu iesniegšanu laikā, kad mainās valdības, sauc par ierastu taktiku, taču apšauba, vai tiešām šie tarifu projekti nav iepriekš saskaņoti ar ministrijām, kas tieši vai pastarpināti ir to kapitāldaļu turētāji: "Tu kā valsts uzņēmums tā nevari darīt, tu nevari riskēt arī kā uzņēmuma vadītājs, ja nākamā dienā ministrs, saķēris sirdi, zvana: kas tagad notiek?"
Saskaņā ar valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa rezolūciju Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju izskatīšanai nākamās otrdienas valdības sēdē ir jāiesniedz informatīvais ziņojums par iespējām koriģēt tīkla operatoru iesniegtos tarifu pieauguma plānus. Indriksone trešdien pieļāva, ka īstermiņa risinājums, par kuru varētu lemt valdība, iespējams, būs par elektrības cenu fiksēšanu zudumu aprēķinos. "To var noteikt īstermiņā un ik pa sešiem mēnešiem pārskatīt," teica ministre.
Pēc viņas teiktā, Ekonomikas ministrija rosinās valdību lemt gan par iepriekšējā perioda zaudējumu neatgūšanu caur tarifu celšanu. Tiekot vērtēta arī iespēja, ka tīkla zudumu segšanai vajadzīgo elektroenerģiju "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls" varētu iegādāties no "Latvenergo" ārpus biržas darījumā.
Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (''Jaunā Vienotība'') pauda, ka pastāvot seši iespējamie scenāriji, bet tīkla operatoru zaudējumu segšana no valsts budžeta būtu vienkāršākais no tiem. No viņa teiktā gan noprotams, ka tieši šo scenāriju finanšu ministrs neatbalsta.
