Tie vēlētāji, kuri aiziet nobalsot par Eiropas Parlamentu, lielākoties groza arī vēlēšanu zīmi – liek plusus vai svītro kandidātus. Nule kā aizvadītajās Eiroparlamenta vēlēšanās visvairāk plusiņu saņēmis Valdis Dombrovskis, bet visvairāk svītrojumu – Krišjānis Kariņš (abi "Jaunā Vienotība").
Lai arī vēlētāju līdzdalība šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, salīdzinot ar 2019. gada vēlēšanām, ir nedaudz pieaugusi, kopumā to nevar vērtēt kā augstu. Vairāk cilvēku izvēlējušies nebalsot vispār, nevis doties uz vēlēšanām. Vai tas ir sava veida protests vai neinteresēšanās par politiku vispār? Un kā labāk sabiedrībā popularizēt vēlēšanas?
Centrālā vēlēšanu komisija vadās pēc likumā paredzētā, uzsver komisijas vadītāja Kristīne Saulīte, noraidot atsevišķu politiķu pārmetumus, ka vēlēšanu rezultāti tika paziņoti diennakti pēc iecirkņu slēgšanas. To, kā vēlēšanas tika organizētas un kā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) tika galā ar saviem pienākumiem, jau drīzumā vērtēs Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Koalīcija pirmdien, 10. jūnijā, konceptuāli vienojās eirokomisāra amatam virzīt Valdi Dombrovski ("Jaunā Vienotība"), pēc koalīcijas sanāksmes paziņoja premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"). Par to valdība varētu lemt jau rīt.
Igaunijas parlamenta opozīcijā esošās Centra partijas līderis Mihails Kelvarts, kurš Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ieguvis partijas vienīgo mandātu, varētu no tā atteikties un turpināt darbu Igaunijā, vēsta laikraksts "Postimees".
