Lai arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas, pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājas teiktā, aizvadītas veiksmīgi un bez būtiskiem starpgadījumiem, daļa žurnālistu un vēlētāju CVK darbā vēlēšanu rīkošanā saskatījuši būtiskus misēkļus, kā, piemēram, saistībā ar komisijas tehnisko kapacitāti. Vēlēšanu procesa necaurredzamības dēļ trīs CVK locekļi izteikuši neuzticību komisijas vadītājai, bet daļa politiķu uzsvēruši – CVK rīcībā ir nepilns gads, lai novērstu konstatētos trūkumus.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pirmdien, 17. jūnijā, apstiprinājusi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus. Deviņas EP deputātu vietas Latvijā ieguvuši 7 no 16 vēlēšanām reģistrētajiem deputātu kandidātu sarakstiem, no kuriem lielāko daļu balsu – 25,09% – saņēmusi "Jaunā Vienotība".
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti kārtējo reizi akcentēja reģionālās atšķirības Latvijā. Ar savu īpaši atšķirīgu situāciju atkal izceļas Latgale, taču arī citos Latvijas novados dažādība iezīmējas. Lai vēlētāju izvēles atspoguļotu uzskatāmāk, Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" aprēķinājis, kurus Latvijas pārstāvjus Latvija sūtītu uz EP, ja visa Latvija balsotu kā atsevišķi vēlēšanu apgabali.
Lielākais mandātu skaits Eiropas Parlamentā (EP) ir Vācijai – 96 krēsli jeb gandrīz astotā daļa no parlamenta deputātiem. Aizvadītajās vēlēšanās Vācijā valdošās partijas cieta zaudējumus, un izskanēja pat aicinājumi kancleram atkāpties, bet vērā ņemamus panākumus guva radikālāk labēji un kreisi noskaņoti spēki.
Katras vēlēšanas Latvijā kandidātiem ir sava veida spēle "Cirks" – vai vēlētāji tevi ar plusiem uzbīdīs augšā, vai ar svītrojumiem nobrauksi lejā kā "Cirkā" ar kazu, ja nepaveicies, uzmetot kauliņus.
