Drīzumā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas daudziem būs pirmās vēlēšanas dzīvē. Ir svarīgi veicināt jauniešu iesaisti politiskajos procesos un mudināt viņus piedalīties vēlēšanās. Ar savu redzējumu, kā politiķiem būtu jāuzrunā jaunie vēlētāji, idejās dalījās jaunieši no dažādām Latvijas skolām.
Vides politika nesen ir izvirzīta Eiropas Savienības (ES) politikas veidošanas priekšplānā, jo Eiropas Komisija ir aizsākusi tā dēvēto Eiropas Zaļo kursu kā galveno ekonomiskās izaugsmes stratēģijas virzītājspēku. Līdz ar to arvien biežāk ikdienā izjutīsim sekas Eiropas Parlamenta lēmumiem, kas saistīti ar vides un klimata jomu.
Pēc nepilnām trim nedēļām – 8. jūnijā – notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Iepriekšējās vēlēšanās pirms pieciem gadiem zemākā iedzīvotāju aktivitāte visā Latvijā bija Dagdas novadā, kur pie urnām devās vien 17,5% iedzīvotāju; atsevišķos pagastos nobalsojušo skaits nepārsniedza dažus desmitus cilvēku.
Nerimst aktivitātes jautājumā par priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā sabiedriskajos medijos. Pagājušajā nedēļā pie Sabiedriskās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes ēkas notikušajam piketam nu sekoja vēl viens. Ap simt cilvēku gan plakātos, gan uzsaukumos prasīja pārskatīt krievu valodas izmantošanu priekšvēlēšanu debatēs.
Jau pavisam drīz, 8. jūnijā, notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Diemžēl iepriekšējās EP vēlēšanās, kas notika 2019. gadā, piedalījās tikai trešdaļa jeb 33,53% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju. Zemā vēlētāju aktivitāte palīdzēja ar salīdzinoši nelielu balsu skaitu iekļūt Eiroparlamentā, piemēram, Tatjanai Ždanokai no Latvijas Krievu savienības, lai gan gadu iepriekš notikušajās Saeimas vēlēšanās šī partija saņēma tikai 3,20% balsu un palika ārpus Saeimas. Tāpēc, lai Eiropas Parlamentā mēs tiktu pārstāvēti ar cienījamiem kandidātiem, piedalīšanās vēlēšanās ir katra godprātīga pilsoņa pienākums.
