Pārsvarā masku iekšpusē ir mikroorganismi, ko paši izelpojam, skaidroja Tomiņa: “Tātad tie, kas atrodas mūsu mutes dobumā, un arī daļēji tie, kas ir uz mūsu sejas ādas.” Savukārt maskas ārpusē daudzuma ziņā ir mazāk mikroorganismu, taču tie ir dažādāki.
Baktēriju daudzumu sejas maskas iekšpusē var būtiski ietekmēt arī dekoratīvā kosmētika: “Ja kosmētika ir arī nepareizi uzglabāta, pārāk ilgi lietota, kosmētikas otiņas var būt piesārņotas ar mikroorganismiem – tas ir veids, kā mēs paši uz sejas varam uzlikt vairāk mikroorganismu un, protams, tos pēc tam dabūt savās sejas maskās.”
Ar sejas maskām nekādā gadījumā nedrīkst mainīties, jo tās mutes dobuma baktērijas, kuras kāds ir izelpojis, nākamais lietotājs saņems “dāvanā”.
“Cilvēkam mutes dobums ir viena no netīrākajām vietām, ņemot vērā baktēriju apjomu. […] Tiklīdz mēs izelpojam, šķaudām vai klepojam, tā šīs baktērijas nonāk maskas iekšējā virsmā,” skaidroja RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras docents Ingus Skadiņš.
Tāpat sejas maskas nevajadzētu lietot atkārtoti, uzsvēra pētniece Tomiņa: “Ja masku pēc lietošanas sarullējam, ieliekam kabatā vai somā un pēc tam lietojam atkārtoti, ko mēs izdarām? Nodrošinām ceļu baktērijām, kas nonākušas maskas ārpusē, nokļūt maskas iekšpusē. Līdz ar to mikroorganismi, ko mēs ieelpojam, vairs nav tikai mūsu normālās mikrobiotas pārstāvji, bet tas jau ir arī tas, kas sastopams apkārtējā vidē krietni biežāk, nekā mēs to ikdienā varētu sastapt.”
Pētniece norādīja, ka analizēto masku ārpusē atrada arī dažādus augsnē sastopamus mikrorganismus, kā arī tādus, kas ir sastopami putnu fēcēs.
Gan masku iekšpusē, gan ārpusē konstatēja dažādas sēnītes un arī stafilokokus.
Stafilokoka baktērijas mikroskopa radītajā palielinājumā atgādina sulīgu vīnogu ķekarus. Tomēr – lai cik simpātiski baktērija izskatītos, tā var būtiski apdraudēt veselību.
“Mikroorganismi vispār ir dažādi savā būtībā. Ir tādi, kas ir obligāti patogēnie, tātad – ar kuriem sastopoties, vienmēr tiks ierosināta infekcijas slimība. Tad ir tādi, kas ir oportūnisti jeb potenciāli patogēni mikroorganismi. Pārsvarā lielākajā daļā mikroorganismu, ar ko mēs sastopamies, ir tie potenciāli patogēno mikroorganismu grupā. Tie paši stafilokoki – tie var būt mūsu normālās mikrobiotas pārstāvji, bet arī var ierosināt dažādas, piemēram, brūču infekcijas. Šis saslimšanu spektrs ir pietiekami plašs,” atzina Tomiņa.
Neredzamās pasaules pētnieki Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedrā norādīja – lai sejas maska nekļūtu par ienaidnieku un tās valkātājs sevi pasargātu no nevēlamu un pat dzīvībai bīstamu vīrusu uzbrukuma, stingri jāievēro lietošanas instrukcija.
“Auduma maskas parādīja tendenci, ka to lietošana krietni palielināja mikroorganismu dažādību. Cilvēkiem ir tendence auduma maskas vēl vairāk nekā medicīniskās maskas kaut kur sarullēt, kaut kur nolikt, lietot daudz ilgāk, nekā tās drīkst lietot – tas arī atspoguļojas mūsu pētījumā,” atzina Tomiņa.
Ja cilvēks masku lietojis divas līdz četras stundas, tad mikroorganismu daudzums, dažādība bija krietni mazāka nekā tiem, kuri atzinās, ka lieto masku vienu, divas dienas un reizēm pat ilgāk, stāstīja pētniece.
