Tiesa, par spīti milzīgajiem līdzekļiem un iesaistītajiem institūtiem un zinātniskajiem centriem, šie pētījumi, kas vainagojušies atklājumiem, prasījuši desmitgades. Turklāt pētījumi veikti uz pelēm, tāpēc vēl nav zināms, vai iegūtie rezultāti būs tādi paši arī uz cilvēku organismiem, skaidroja Millers.
Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā šogad piešķirta diviem ASV zinātniekiem, kas atklāja receptorus, ar kuriem cilvēki sajūt siltumu, aukstumu un pieskārienus. Nobela prēmiju saņems profesors Deivids Džuliuss no Kalifornijas Universitātes Sanfrancisko un Libānā dzimušais profesors Ardems Pataputians no Skripsas pētījumu institūta Kalifornijā.
“Zinātnieki pētīja, kā siltums, aukstums un pieskāriens izmaina sajūtas molekulārā līmenī, pētot dažādus specifiskus DNS fragmentus.
Ietekmējot tos ar dažādām vielām, zinātnieki sākotnēji mēģināja noskaidrot, kā karstums, aukstums un pieskārieni ietekmē mūsu organisma atbildes reakcijas,” skaidroja Millers.
Ikdienā, piemēram, ar basu pēdu uzkāpjot uz asa priekšmeta, mēs sajūtam sāpes. Lai tās sajustu, mūsu organismā darbojas dažādi impulsi, norādīja profesors: “Impulsi no kājas tiek novadīti pa dažādiem traktiem, dažādām muguras smadzeņu un galvas smadzeņu struktūrām līdz galvas smadzeņu garozai, kur mēs saņemam šo atbildes reakciju.”
Zinātnieki noskaidroja, kuri receptori ir atbildīgi par temperatūras un spiediena pārvēršanu impulsos un organisma atbildes reakcijas sniegšanu. Tos nosauca attiecīgi par TRPV1 un PIEZ02 receptoriem.
“Vairāk vai mazāk runa ir par ādas receptoriem, bet receptori atrodas arī iekšējos orgānos. Šie zinātnieki atlasīja ļoti daudz receptorus un atrada tikai [katrs] vienu, kurš ir jutīgs un kurš potenciāli varētu būt noderīgs nākotnē, ārstējot vai saprotot labāk saslimšanas vai patoloģiskās izmaiņas organismā,” stāstīja Millers.
Profesors norādīja, ka bieži vien pie dažādām neiroloģiskām slimībām līdz galam nav zināmi visi tās ietekmējošie faktori, līdz ar to pacienti bieži tiek ārstēti simptomātiski. Jaunie atklājumi nākotnē to varētu mainīt.
“Iegūstot vairāk zināšanas par šiem DNS fragmentiem, droši vien, ka mēs nākotnē varēsim nonākt pie medikamentozām terapijām, droši vien – arī gēnu terapijām, kas palīdzēs pacientiem izvairīties no sāpēm. Un vēlējuma, nākotnes izteiksmē – mēs jau varētu izmainīt bojātos DNS fragmentus un līdz šīm slimībām vispār nenonākt,” nākotni ieskicēja profesors.