2021. gads ir bijis ļoti veiksmīgs kosmosa izpētē, jauni atklājumi bijuši arī fizikā un astronomijā, paplašinot mūsu zināšanas par Visumu. “Viena no svarīgākajām lietām norisinājās nesen un savas pēdas vēl nav atstājusi, tā ir Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa palaišana, bet par to droši vien vairāk runāsim nākamgad,” norādīja Vilks.
Misa uzsvēra, ka būtisks notikums ir izaugsme kosmosa tūrismā. “Suborbitālā lidojumā devies pirmais tūrists, kas par to samaksājis. Tas ir pirmais notikums, kas ir noticis šogad. Tad devusies pilnīgi civila ekipāža orbitālā lidojumā, un tieši kosmosa stacijā tika safilmēts materiāls mākslas filmai,” viņš stāstīja.
“Visas šīs tehnoloģijas kādā brīdī ir tikai kosmosam un ļoti dārgas, bet tad tās komercializē un kļūst par lietu, ko var izmantot ikviens no mums. Piemēru ir bijis ļoti daudz. Tas ir tas, ko turpināsim saņemt – jaunus materiālus, jaunas iespējas,” Misa uzsvēra.
Aizejošais gads zīmīgs arī ar panākumiem Marsa izpētē. “Tur nonāca veseli trīs aparāti – gan amerikāņu, gan arābu, gan ķīniešu.
Varbūt interesantākā ziņa atskanēja tagad gada beigās, ka šis “Perserverance” aparāts braukā pa ezera krāteri, kur kādreiz tiešām ir bijis ezers un upe,” stāstīja Vilks.
“Vēl apstiprināja, ka tur apakšā ir pamatīga lavas gultne, tātad sacietējusi lava, kādreiz bijuši lieli izvirdumi. Šajās vietās atrastas arī dažas organiskās vielas, kas ir interesanti, jo NASA visur saka – atradām organiskās vielas, bet nesaka, kādas tieši,” pētnieks norādīja.
Viņš gan uzsvēra, ka atklājums uzreiz nav saistāms ar iespējamu dzīvību, bet nozīmē, ka dažādi kompleksi ķīmiski procesi uz Marsa ūdens klātbūtnē ir norisinājušies.
Misa piebilda, ka robotam “Perservance” ir līdzi instruments, kas uz Marsa nekad iepriekš nav atradies – mikrofons. “Tagad mums ir iespēja paklausīties, kā skan Marss, kā pūš vējš,” viņš norādīja.
Vēl būtiskāk ir, ka ir noticis pirmais lidojums planētas atmosfērā, kas nav Zeme. Proti, Marsa atmosfērā pacēlies helikopters “Ingenuity” un veicis lidojumus.
“Tas ir pārsniedzis uz sevis liktās cerības un projektēto dzīves laiku vairākkārt un pamatīgi, jo bija domāts, ka tas kalpos kādus četrus, piecus lidojumus kā tehnoloģiju demonstrācija, taču šobrīd tas kalpo kā skauts, kurš lido līdzi visurgājējam, uzņem bildes un palīdz maršruta plānošanā,” skaidroja Misa.
2021. gadā interesants atklājums veikts arī eksoplanētu jeb planētu, kas atrodas ārpus Saules sistēmas un riņķo orbītā ap citu zvaigzni, jomā. Atrasta planēta, ap kuru ir putekļu disks. “Jā mēs līdz šim zinājām, bieži redzējām, ka ap zvaigznēm ir putekļu diski, kuros pat veidojas planētas, bet šis bija pirmais gadījums, kad putekļu disks ir ap planētu, kur veidojas pavadoņi,” stāstīja Vilks.
“Tas pagaidām ir vienīgais, bet tas ir svarīgs solis, jo mums ir teorijas par to, kā veidojās Saules sistēma, kā veidojās citas planētu sistēmas, tagad ir arī acīmredzams pierādījums, ka teorija ir pareiza, no šādiem putekļu diskiem pavadoņi top,” pētnieks skaidroja.
