Raidnīca
Podkāsts par podkāstiem - "Raidnīcā" klausies sarunas ar Latvijas raidierakstu veidotājiem. Jauna epizode katru otrdienu Latvijas Radio 1 mājaslapā un visās lielākajās straumēšanas platformās:
"Tu esi īstenībā ļoti pareizi sapratusi, ka podkāsts ir eksperimentiem pakļauts, un tam ir vairāki iemesli. Viens, ka eksperimentēju savu klientu vietā, lai pēc tam varētu cilvēkus iedrošināt un pastāstīt, kā man ir gājis. Otrs ir mans raksturs, jo sapratu, ka mani ļoti iegrožotu un baidītu, ja man būtu dzelžains grafiks, piemēram, katru mēnesi man jābūt jaunai epizodei. Tas mani neiedvesmo. Tāpēc es šo podkāstu laižu brīvu un viņam nav termiņu. Tāpat arī pašas sarunas raidierakstā jau nenoveco. Arī pēc gada, es tās varu izcelt gaismā un atgādināt cilvēkiem, ka tāda ir bijusi un vēl joprojām ir aktuāla.
Bet tas viss sākās ar to, ka izveidoju virtuālo kopstrādes telpu, kas sākotnēji bija domāta mammām, jo pati tolaik biju mājās ar mazu bērnu. Es sapratu, ka gribu vēl kaut ko vairāk darīt un būt to sieviešu lokā, kuras interesē viņu profesionālā izaugsme. Un es izveidoju "Facebook" slēgto grupu, sapratu, ka ir daudz ļoti labu stāstu un vienā brīdī man gribējās ar šiem stāstiem dalīties tālāk. Un sapratu, ka IG un podkāsti varbūt tā vieta, kur dalīties. Es uzrunāju sievietes, kas bija šai grupā, un izjautāju kā tas ir būt mammai un uzņēmējai. Man bija svarīgi, lai labāk ir izdarīts nekā perfekti un sākumā mēs caur telefoniem vai klātienē satikāmies un runājām. Pirmās 13 sarunas raidierakstā šādi tapa."
-
Bet kāpēc izvēlējies sarunas laist podkāstā?
"Nu, manuprāt, podkāstu veidotājiem ir jāatzīst, ka mums ir iekšējā ekhibicionisma vēlme. Mēs esam stāstnieki, un stāstnieki negrib atstāt stāstus tikai sev vai ierobežotam cilvēku lokam. Es arī redzēju, kā šie stāsti var palīdzēt citām sievietēm darboties, iedvesma, ka reāli ir iespējams sākt savu uzņēmējdarbību. Man speciāli bija sarunas ar mammām, kam ir divi bērni un kam pieci par to, kā viņas to apvieno ar biznesu. Mans vadmotīvs, kaut ko darot ir: "Jo visiem labāk, jo visiem labāk". Ja mēs zinām, kā citiem gājis un izdevies kaut ko paveikt, mēs arī paši paliekam drosmīgāki.
Un vēl viena svarīga, praktiska lieta. Kad pati gāju ar bērnu staigāt pa āru, viņa diendusa ilga 40 minūtes. Tas bija laiks, ko varēju izmantot pati sev. Tieši tāpēc visi raidieraksti man ilga 40 minūtes. Un raidieraksts ir labs ar to, ka vari iet, austiņas ausīs, telefons kabatā un var klausīties jebkur."
-
Un kā Tava ideja izgāja tautās? Vai stāsti atrada daudz klausītāju plašākā auditorijā?
"Ja godīgi, tad nezinu, jo man tas nebija mērķtiecīgs uzstādījums. Ar savu personīgo karjeras izaugsmi es strādāju daudz mērķtiecīgāk. Un raidieraksts arī kalpoja manas atpazīstamības veicināšanai, to nevar noliegt. Sākumā, liela daļa manu klientu nāca no šīs slēgtās grupas un tas veicināja arī manu profesionālo attīstību. Pie manis nāca mammas, kas vēlējās uzsākt uzņēmējdarbību. Un cilvēki arī atsaucās uz šīm raidierakstu sarunām.
Laikam ejot, mainījos arī es, sapratu, kas mani interesē un ar ko gribu strādāt. Tad sāku klausīties vienu desmit minūšu podkāstu, jo man ļoti patika šis īsais formāts, neesmu garo sarunu cienītāja. Es eksperimentēju arī ar šo formātu, bet sapratu, ka es nevaru kam tādam regulāri saņemties. Un tad jau arī grupa sāka augt lielāka un es sapratu, ka nosaukumā vārds "mamma" sāk biedēt sievietes, kas nav mammas, un es arī pati jau bija no tā izaugusi, ka es to pārsaucu par sieviešu virtuālo kopstrādi. Un arī podkāsts pārtapa jaunā veidolā ar nosaukumu "Bizness ir radošs". Es sapratu, ka bizness ir ļoti radoša nodarbošanās, jo jāizdomā daudz, dažādu lietu. Un raidierakstā fokuss no pieredzes stāstiem pārgāja jau uz pavisam konkrētu lietu apspriešanu, piemēram, ko nozīmē konkurence, kā izveidot cenu. Tā tas eksperimentējot, izauga līdz tam, kas ir tagad."
Kopstrādes virtuālā telpa ļāva Diānai Ņikitinai daudz eksperimentēt un saprast, vai un ko darīt un ļāva arī apzināties, kā iecerēto sasniegt.
