Ažiotāža ap viedtālruņu «Covid lietotnēm» bija. Bet kāda ir efektivitāte?

Pandēmijas sākumā lielas cerības Covid-19 iegrožošanā tika saistītas ar inficēto cilvēku kontaktu izsekošanu ar mobilo lietotņu palīdzību. Divus gadus vēlāk rezultāti joprojām tiek uzskatīti par neviennozīmīgiem, un interese par šādām lietotnēm daudzās valstīs ir krietni padzisusi.

Pandēmijas pirmā viļņa laikā 2020. gada pavasarī, kad nebija vakcīnu, Pasaules Veselības organizācijas eksperti par īpaši svarīgu uzskatīja (.pdf) stratēģiju “testēt, izsekot, izolēt”. Līdz ar izsekošanu ar “rokas” metodi, ar kuru nodarbojās epidemioloģisko dienestu darbinieki, apzvanot inficētos un viņu kontaktpersonas, daudzās valstīs (arī Latvijā, turklāt vienā no pirmajām pasaulē), tika izstrādātas un ieviestas iespējamo infekcijas pārneses ķēdīšu digitālās izsekošanas sistēmas, izmantojot mobilās lietotnes.

Darbības princips ir vienkāršs: ja kādam ir pozitīvs koronavīrusa testa rezultāts, lietotne viņa mobilajā tālrunī izsūta paziņojumus par nepieciešamību pašizolēties un veikt Covid-19 testu uz visiem citiem telefoniem, kuri atradušies tuvāk par diviem metriem vairāk nekā 15 minūtes (domājams, kopā ar īpašnieku). Tiek uzskatīts, ka digitālā metode ir daudz efektīvāka par “rokas” metodi, un, ja reiz tā, inficēšanās ķēdītes tiks efektīvi pārtrauktas un tādējādi pandēmija beigsies. Tomēr 2020. gada rudenī pasauli pārklāja Covid-19 otrais vilnis, un tas bija daudz augstāks par pirmo.

2020. gada rudenī publicētajā analītiskajā pētījumā par vairāk nekā sešiem tūkstošiem nefarmakoloģisko pasākumu Covid-19 iegrožošanai 79 valstīs šādu lietotņu efektivitāte novērtēta kā visai mērena.

Tagad, pusotru gadu pēc pirmo Covid-19 apturēšanas lietotņu ieviešanas, liecības par to efektivitāti reālajā pasaulē joprojām ir pretrunīgas, konstatē Itālijas parlamenta konsultants politikas izstrādē tehnoloģiju jautājumos, Vācijā bāzētās pētījumu un cilvēktiesību aizstāvības organizācijas “Algorithm Watch” eksperts Fabio Kjūzi.

Ko uzskatīt par efektivitāti

Pirmkārt, vispāratzītu šādu lietotņu efektivitātes noteikšanas principu joprojām nav. Atbilstoši dažādiem traktējumiem var tikt ņemts vērā gan atklātais kontaktu skaits, gan šīs metodes ietekme uz reprodukcijas rādītāja R (faktiski – slimības izplatīšanās ātruma) samazināšanu vai uz kopējā inficēto skaita izmaiņām. Atkarībā no tā, kurš no šiem abiem kritērijiem tiks izmantots, var izdarīt ļoti dažādus secinājumus par efektivitāti, norāda “Algorithm Watch” eksperts.

2020. gada pirmajā pusē strauji nostiprinājās viedoklis – jo vairāk lietotne tiks lejupielādēta, jo augstāks būs aizsardzības līmenis un līdz ar to efektivitāte. Kā viens no argumentiem tika minēta datormodelēšanā balstītā Oksfordas Universitātes zinātnieku hipotēze par to, ka lietotne spēs apturēt Covid-19, ja to ielādēs (un arī izmantos) apmēram 60% iedzīvotāju.

Eiropā pārbaudīt šīs hipotēzes atbilstību patiesībai pagaidām nav izdevies – pēc 2021. gada pavasarī pieejamajiem apkopotajiem datiem, visnopietnākā pieeja šai lietai bijusi Vācijā (lietotni ielādējuši 33% iedzīvotāju), Anglijā un Velsā (36%) un Dānijā (38%), Somijā (45%), Īrijā (49%). Vismazākā interese (daži procenti vai pat procenta daļas) bijusi Polijā, Ungārijā, Horvātijā un Bulgārijā. Latvijā 2021. gada septembra beigās lietotni “Apturi Covid” bija ielādējuši nedaudz vairāk par 18% iedzīvotāju.

Kāpēc lietotnes nebija efektīvas

Nepietiek ar ielādēšanu, jālieto. Praksē nebūt ne visi lietotni lejupielādējušie to arī izmanto – pat “visapzinīgākajās” valstīs. Kā liecina pēc Īrijas parlamenta pasūtījuma veiktais Dublinas Trīsvienības koledžas zinātnieku pētījums, labums no lietotnes bijis nenozīmīgs. 2021. gada janvāra beigās Īrijā bija reģistrēti gandrīz 190 tūkstoši apstiprinātu Covid-19 gadījumu. Turklāt tikai 13 136 lietotāju ar pozitīvu testa rezultātu ar šo informāciju bija dalījušies lietotnē. Pēc pētnieku datiem, tiešajam uzdevumam lietotni izmantoja ne vairāk kā 25% cilvēku, bet 2021. gada aprīlī šis rādītājs bija samazinājies līdz 15%.

Šī paša iemesla dēļ Itālijas lietotne “Immuni” nepalīdzēja apturēt koronavīrusa izplatīšanos un tika atzīta par neefektīvu. Maksimālais ziņojumu skaits lietotnē “Immuni” (197) tika fiksēts 2020. gada 18. novembrī. Taču šajā dienā Itālijā tika atklāti vairāk nekā 34 tūkstoši jaunu gadījumu. Tātad tikai pusprocents inficēto uzskatīja par vajadzīgu par to pavēstīt savām kontaktpersonām.

Austrālijā pilnīgu atteikšanos no lietotnes “COVIDSafe” 2021. gada maija beigās apstiprināja veselības ministrs Mārtins Folijs. Pēc viņa sniegtajiem datiem, uzliesmojuma laikā 2021. gada pavasarī-vasarā šī metode vispār netika izmantota. Lietotnes ieviešanai un reklāmai tika iztērēti 7,7 miljoni dolāru.

Latvijā nepilnā gadā (no 2020. gada maija beigām, kad sāka izmantot lietotni “Apturi Covid”, līdz 2021. gada aprīļa beigām), tika atklāti vairāk nekā 118 tūkstoši jaunu Covid-19 gadījumu. Aprīļa beigās lietotne bija ielādēta 316 tūkstošus reižu. Tajā pašā periodā cilvēkiem, kuri bija saņēmuši pozitīvu testa rezultātu, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) bija ģenerējis 4115 kodus ielādēšanai lietotnē un kontaktpersonu informēšanai.

Tātad domājams, ka lietotne palīdzējusi atklāt apmēram 3,5% no jaunajiem gadījumiem. SPKC speciālisti teicа, ka šāda lietotnes “Apturi Covid” izmantošanas statistika neesot slikta.


Tehnisku iemeslu dēļ. Izraēla bieži tiek minēta kā paraugs ātrai un tehnoloģiskai atbildei uz pandēmiju. Veselības ministrija lietotni “HaMagen” (“Vairogs”) kontaktu izsekošanai, izmantojot GPS, superoperatīvi nodeva izmantošanai jau 2020. gada 20. martā. Jūlija beigās nāca klajā atjaunotā versija, kuras reklāmai tika iztērēta vairāk nekā 400 tūkstošiem eiro ekvivalenta summa. Novembrī Izraēlas Demokrātijas institūta eksperti novērtēja lietotnes ieviešanu kā “kolosālu izgāšanos”, jo, pēc viņu datiem, 98% izraēliešu, kas bija ielādējuši otro versiju, drīz vien to izdzēsa no savām mobilajām ierīcēm. Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki atteicās no “Vairoga”, bija tehniski – ilga reģistrācijas procedūra, nepieciešamība pastāvīgi turēt ieslēgtu “Bluetooth”, kas strauji izlādē akumulatoru, un, visbeidzot, lielais nepatieso ziņojumu īpatsvars – par kontaktiem, kuru īstenībā nebija bijis.

Tehniskas problēmas radās pat tur, kur vismazāk tika gaidītas. Japānā – tehnoloģiju gigantu valstī – lietotne “COCOA” darbojās ar pārtraukumiem no paša sākuma. Bija sūdzības no inficētajiem, ka cilvēki, kuri noteikti kontaktējušies ar viņiem, nav saņēmuši paziņojumus.

Nīderlandē 2021. gada aprīlī tika pārtraukta kontaktu izsekošana, izmantojot lietotni “CoronaMelder”: Veselības ministrija brīdināja, ka citas lietotnes tālrunī ar operētājsistēmu “Android” var iegūt piekļuvi datiem par to, vai īpašnieks bijis inficēts, kā arī par viņa kontaktiem ar citiem telefoniem.

Portugālē students, strādājot pie diplomdarba par kiberdrošību, atklāja lietotni ar datorvīrusu, kas potenciāli var ietekmēt visas kontaktu izsekošanas lietotnes uz “Google” un “Apple” sistēmas GAEN bāzes. Ļaunprātis var pārtraukt datu pārraidi “Bluetooth”, izmantojot kaitniecisko lietotni, kas iekļuvusi tālrunī. Rezultātā lietotājs no savas inficētās ierīces nevar izsūtīt paziņojumus saviem kontaktiem.

Aizvadītajā vasarā Lielbritāniju pārņēma tā dēvētā pingdēmija. Tikai vienas nedēļas laikā – no 7. līdz 15. jūlijam – vairāk nekā pusmiljons britu bija spiesti sākt desmit dienu karantīnu pēc tam, kad tālrunī bija saņēmuši signālu par kontaktu ar kovidpozitīvu cilvēku. Paziņojumi tika izsūtīti ar Nacionālā veselības dienesta lietotnes starpniecību. Tāpēc visā valstī vienlaikus radās būtisks (līdz 15–20%) strādājošo deficīts daudzos uzņēmumos un organizācijās. Pēc divas nedēļas ilgiem traucējumiem atkritumu izvešanā un produktu piegādē veikaliem valdība atļāva aizstāt desmit dienu karantīnu ar koronavīrusa testiem ik dienu vairākām darbinieku kategorijām (mediķiem, policistiem, sociālo dienestu darbiniekiem, ugunsdzēsējiem, kā arī transporta, tostarp kravu pārvadāšanas, darbiniekiem).

Pēc ekspertu domām, jūlijā Lielbritānijā patiešām bija straujš inficēšanās ar delta paveidu gadījumu skaita pieaugums, taču “pingdēmiju” padarīja vēl problemātiskāku mobilās lietotnes jutīgums.

Piemēram, tā “neredzēja” sienas un varēja nosūtīt ziņojumu par kontaktu (un ieteikumu sākt karantīnu) inficētā kaimiņam.

Nav saistību elementa. Neviens jums neatgādinās par nepieciešamību inficēšanās gadījumā informēt savas kontaktpersonas, un jums nebūs nekādu seku, ja jūs to neizdarīsiet. Atšķirībā no, piemēram, kvadrātkoda – ja jums tā nav, jums par to būs jāatceras, jo jūs pilnīgi noteikti ierobežojumu dēļ neielaidīs sabiedriskajās vietās. Brīvprātīguma un apzinīguma faktors šajā gadījumā nav par labu tehnoloģijām.

Bažas par iejaukšanos privātajā dzīvē. Norvēģijā lietotne “Smittestopp” sāka darboties 2020. gada aprīlī, bet jau jūlijā Veselības ministrija apturēja tās izmantošanu pēc valsts datu aizsardzības aģentūras paziņojuma, ka šī metode ir neefektīva, jo to izmanto nedaudz cilvēku, tāpēc iejaukšanās privātajā dzīvē lietotnes izmantošanas dēļ bijusi neproporcionāla. Decembrī tika laista klajā lietotnes atjaunotā versija, kurā bija uzlabota personas datu aizsardzība. Tomēr tās efektivitāte nav liela – ar lietotnes palīdzību tiek atklāti tikai 4,8% inficēšanās gadījumu jeb apmēram viens no 20.

Iedarbojās ažiotāžas faktors. Pēc “ažiotāžas cikla” teorijas, kuru 1995. gadā izstrādājusi amerikāņu konsultāciju kompānija “Gartner”, jaunas tehnoloģijas parādīšanās bieži saistīta ar pārmērīgām gaidām. Pēc “gaidu maksimuma” sasniegšanas intereses par jaunievedumu līkne strauji iet uz leju “vilšanās ieplakā”. Pēc tā paša modeļa, pēc tam, kad pārvarēts trūkumu “lēzenais kalniņš” un atgriezusies interese, tehnoloģija var nonākt “produktivitātes plato”. Iespējams, ka pārredzamā nākotnē tas notiks arī ar Covid lietotnēm, tomēr pagaidām intereses atgriešanās netiek novērota, lai gan šo lietotņu izstrādāšanā un ieviešanā daudzās valstīs tika ieguldīti lieli līdzekļi.

Vispirms tomēr jānonāk pie kopīga viedokļa par lietotņu efektivitāti un, ja tā nav liela, jāpārliecinās, ka to var labot (vai par to, ka tas vispār nav nepieciešams). Pagājušajā gadā pētnieki norādīja, ka lietotņu izvērtēšanai viņiem vajadzīgs ilgāks laiks.

Kopš tā laika pasaule piedzīvojusi vairākus pandēmijas viļņus, un 2021. gadā ietekmīgu ekspertu grupa joprojām aicina sniegt “precīzu zinātnisku izvērtējumu kontaktu digitālajai izsekošanai, kas dotu iespēju samērot labumu sabiedrības veselībai ar nevēlamām sekām atsevišķiem cilvēkiem vai sabiedrībai” un līdz ar to izlemt, vai šo instrumentu iespējams izmantot nākotnē un vai tas būtu ētiski.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt