Eiropas Komisija piektdien ierosinājusi visā Eiropas Savienībā (ES) pieņemt jaunus noteikumus, kas noteiktu kriminālatbildību par sankciju apiešanu un ļautu vieglāk konfiscēt sankcijām pakļautos Krievijas īpašumus.
Autora ziņas
Piektdien uz ārkārtas tikšanos pulcēsies Dienvidāfrikas Republikas vadošās partijas Āfrikas nacionālais kongress vadība. Tās līderim un valsts prezidentam Sirilam Ramafosam draud atstādināšana no amata par iespējamo nozieguma slēpšanu. Skandāls pārņēmis partiju vien dažas nedēļas pirms gaidāmajām līderi vēlēšanām.
Ceturtdien aprit 31 gads kopš referenduma, kurā vairāk nekā 90 procenti Ukrainas iedzīvotāju nobalsoja par Ukrainas neatkarības pasludināšanu no Padomju Savienības. 30 gadus vēlāk Krievija un Baltkrievija apgalvo, ka NATO valstis kavē miera noslēgšanu nu jau vairāk nekā deviņus mēnešus ilgajā karā. Tikmēr Ukraina paziņojusi, ka sēsties pie sarunu galda ar agresoru nebūtu ukraiņu tautas cienīgi.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba uzskata, ka NATO dalībvalstīm būtu jāsāk diskusijas par Ukrainas pieteikumu dalībai aliansē, pat ja dalībvalstu vidū joprojām ir daudz domstarpību šajā jautājumā. Kuleba arī aicina Rietumu sabiedrotos daudz ātrāk piegādāt Ukrainai nepieciešamo militāro palīdzību.
Eiropas Komisija rekomendē arī turpmāk iesaldēt 13 miljardus eiro lielo Eiropas Savienības finansējumu, kas paredzēts Ungārijai, jo Budapešta nav spējusi izpildīt savas saistības tiesiskuma jomā.
Beļģijas galvaspilsētā Briselē šodien pirmo reizi notiks septītais Kijivas investīciju forums. To ierosinājis Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kļičko. Šī gada forumā galveno uzmanību paredzēts pievērst ne tikai tiem izaicinājumiem, ar kuriem Kijiva saskaras pašlaik, bet arī Kijivas rekonstrukcijai pēc kara, kurai būtu jābalstās uz noturību, inovācijām un ilgtspēju.
Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro valdība pēc vairāk nekā gadu ilga pārtraukuma atsāks sarunas ar opozīcijas spēkiem, cenšoties panākt izeju no valsti pārņēmušās politiskās krīzes. Iepriekšējo reizi abas puses tikās pirms gada, Meksikā, taču pēdējo mēnešu laikā ir pastiprinājušies starptautiskie centieni panākt sarunu atsākšanos.
24. novembrī aprit deviņi mēneši, kopš Krievija uzsāka pilna apmēra militāro iebrukumu Ukrainā. Šajās dienās arvien lielākas grūtības ukraiņiem sagādā Krievijas raķešu triecieni, kuros mērķtiecīgi tiek iznīcināti Ukrainas enerģētikas infrastruktūras objekti. Pēc trešdien notikušajiem triecieniem bez elektrības uz laiku palika aptuveni 10 miljoni ukraiņu.
Ukrainas galvaspilsētas Kijivas vadība brīdinājusi, ka priekšā var būt smagākā ziema kopš Otrā pasaules kara un var nākties evakuēt daļu iedzīvotāju. Krievijas spēki savus triecienus Ukrainā arvien biežāk vērš ne tikai pret energosistēmas objektiem, bet arī pret medicīnas iestādēm. Tā apgalvo britu izlūkdienesti. Bet pēc pārbaudēm vienā no Ukrainas lielākajām svētnīcām – Kijivas Pečeras klosterī – parlamentā iesniegts likumprojekts par Ukrainas pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhāta aizliegšanu valstī.