Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā turpinoties jau desmito mēnesi, jautājums par palīdzību Ukrainai un tās galvaspilsētai Kijivai nenoliedzami ir ārkārtīgi aktuāls. Vēl pagājušajā nedēļā pēc spēcīgajiem raķešu triecieniem pa kritisko infrastruktūru vienubrīd Kijivā bez elektrības un ūdens apgādes bija gandrīz trīs ceturtdaļas pilsētas. Prognozējot grūtu priekšā stāvošo ziemu, pilsētas vadība ir rosinājusi iedzīvotājus apdomāt arī iespējamo pārziemošanu kādā citā pilsētā vai valstī.

Uz šīsdienas tikšanos Briselē paredzējuši ierasties gan Eiropas valstu, gan Ukrainas valdību pārstāvji, kā arī ietekmīgi privātā sektora un starptautisko finanšu institūciju pārstāvji. Nenoliedzami, ka tūlītējās palīdzības nepieciešamība būs viens no aktuālākajiem apspriestajiem jautājumiem. Taču, kā, paziņojot par šī foruma rīkošanu, norādīja Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kļičko, īpaši svarīgi ir domāt tieši par pilsētas nākotnes noturību.

"Mums ir nepieciešama mūs partneru un draugu palīdzība. Es pateicos visiem, kuri šodien atbalsta Ukrainu un Kijivu. Tiem, kuri atbalsta ukraiņus. Es esmu pārliecināts, ka Kijiva un metropoles aglomerācijai ir unikāla iespēja spert lielu soli uz priekšu, īpaši modernizācijas un attīstības jomā. Radot komfortablus apstākļus dzīvei, darbam un izglītībai mūsu kopienu iedzīvotājiem. Mums ir nepieciešamas investīcijas un inovācijas. Mums šodien kopā ar partneriem ir jāizstrādā atkopšanās plāns, jāvienojas par to, ko nepieciešams izdarīt pirmo, kā arī jāievieš šis plāns dzīvē," norādījka Kļičko.

Lai arī Ukrainas un Kijivas gadījumā pēdējā laikā vairāk tiek runāts par nepieciešamajiem tūlītējiem ieguldījumiem kritiskajā infrastruktūrā, eksperti aicina domāt tālejošāk – vai Ukrainai būs nepieciešams, celtnieku vārdiem runājot, kosmētiskais remonts vai arī kapitālais remonts? Tieši tāpēc arī

šajā investīciju forumā paredzēts koncentrēties uz Kijivas stiprināšanu digitālajā jomā, meklēt inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus un domāt par sociālo integrāciju, kas nestu lielāku labumu sabiedrībai, stiprinātu ekonomisko sistēmu un arī paātrinātu Eiropas integrācijas procesus.

Viens no šī investīciju foruma uzdevumiem ir arī strādāt pie dažādu investīciju instrumentu izsveides, kas nākotnē palīdzētu izstrādāt plašāku gan Kijivas pilsētas, gan arī Ukrainas atjaunošanas un modernizācijas plānu.

Kā norāda Ukrainas pārstāvis Starptautiskajā Valūtas fondā Vladislavs Raškovans, pašlaik ļoti nozīmīga ir tādu starptautisko finanšu institūciju kā Valūtas fonda, Eiropas Rekonstrukciju un attīstības bankas un Pasaules Bankas  sniegtais finansiālais atbalsts. Pēc viņa vārdiem, šo organizāciju aktīvāka iesaistīšanās Ukrainas atjaunošanā varētu kalpot arī par motivējošu faktoru privāto investīciju piesaistei Ukrainai. Raškovans gan visai kritiski izsakās par bieži pieminētā Māršala plāna izstrādi tikai Ukrainai, norādot, ka būtu nepieciešams domāt plašāk.

"Es neticu lielajam Māršala plānam Ukrainai. Es vairāk ticu lielā Eiropas Māršala plāna nozīmīgumam. Arī Eiropai un Eiropas Savienībai ir jāpārdomā vairākas lietas. Piemēram – kā tas tā sanāca, ka viņi kļuva pilnībā atkarīgi no Krievijas gāzes un enerģijas?

Ja viņi savos prātos spēs apvienot lielo nākamās paaudzes Eiropas Savienības projekta ideju ar Triju jūru projektu un Ukrainas rekonstrukcijas projektu, tad tas būs milzīgs jaunās Eiropas projekts," uzsvēra Vladislavs Raškovans.

Vladislavs Raškovans arī aicina izveidot starptautisku koordinējošu mehānismu, kas palīdzētu koordinēt dažādu organizāciju piešķirtā, Ukrainas atjaunošanai domātā finansējuma sadali. Līdzīgi kā tas Rammšteinas formātā notiek aizsardzības jomā.

Turpinoties aktīvajai karadarbībai, Ukrainai un galvaspilsētai Kijivai nodarītie postījumi kļūst arvien lielāki un pieaug arī valsts atjaunošanas izmaksas pēc kara beigām. Vēl augustā Pasaules Banka rēķināja, ka Ukrainas fiziskās infrastruktūras atjaunošana varētu izmaksāt vairāk nekā 100 miljardus eiro, bet tagad eksperti prognozē, ka šī summa varētu jau pārsniegt aptuveni triljonu eiro.