Stoltenbergs: Ja mēs atļausim Putinam uzvarēt, vēlāk par to būs jāmaksā daudz augstāka cena

Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē otrdien uz tikšanos pulcējušies NATO valstu ārlietu ministri, kas spriež par palīdzību Ukrainai. Kā uzsvēris NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Ukraina un tās sabiedrotie šajā karā nevar atļauties zaudēt.

Stoltenbergs paziņojis, ka gadījumā, ja Krievija uzvarēs karā pret Ukrainu, pasaulei nāksies maksāt vēl augstāku cenu, jo autoritārie līderi citās valstīs būs saņēmuši zaļo gaismu brutāla spēka pielietošanai.

"Ja mēs atļausim Putinam uzvarēt, mums visiem vēl daudzus gadus nāksies maksāt daudz augstāku cenu," brīdina Stoltenbergs.

Uzstājoties Bukarestes forumā, Stoltenbergs norādījis, ka Rietumi par šo karu pašlaik maksā ar savu naudu, bet ukraiņu samaksa ir mērāma ar asinīm. Tieši tāpēc alianses ģenerālsekretārs uzskata, ka NATO ilgtermiņa interesēs ir palīdzēt gan Ukrainai, gan arī saviem partneriem.

Kijiva neatteiksies no Ziemassvētku svinēšanas

Otrdienas rīts Ukrainā sācies salīdzinoši mierīgi. Aizvadītās nakts laikā Krievijas spēki ar raķetēm ir apšaudījuši Dnipro pilsētu, kur vairākas raķetes trāpījušas kādam privātam ražošanas uzņēmumam. Taču nav ziņu par cietušajiem.

Latvijas Radio korespondente Indra Sprance, kas ieradusies Kijivā, vēsta, ka Ukrainas galvaspilsētā turpinās bojājumu novēršana pēc pagājušās nedēļas Krievijas raķešu triecieniem. Lielā daļā pilsētas elektrības padeve ir atjaunota, bet tas notiek avārijas režīmā. Vietējie mediji ziņo, ka plānotie elektrības atslēgumi nebūs ilgāki par piecām stundām diennaktī.

Kijivas mērs Vitālijs Kļičko paziņojis, ka pilsētā noteikti tiks svinēti Ziemassvētki un Jaungads, lai gan drošības apsvērumu dēļ ir ierobežota cilvēku pulcēšanās.

"Mēs neļausim Putinam nozagt mūsu Ziemassvētkus," uzsver Kļičko.

Paredzams, ka pilsētā tiks uzstādītas svētku egles, bet tās netiks rotātas ar lampiņām, jo nepieciešams taupīt elektrību.

"Kivijas iedzīvotāji apzinās, ka uzbrukumi turpinās un turpināsies. Taču ukraiņi ir apņēmības pilni pārvarēt visas grūtības," vēsta Sprance.

Šie uzbrukumi padara viņus tikai apņēmīgākus un spītīgākus izturēt šo ziemu un padzīt iebrucējus no katra Ukrainas zemes kvadrātmetra.

Smagākā situācija pašlaik ir Harkivas un Hersonas apagablos, kas nesen atbrīvoti no iebrucējiem. Daudzviet nav elektrības, siltuma un dzeramā ūdens padeves.

Krievija mēģina ieņemt Bahmutu

Ukrainas frontē karstākais punkts šobrīd ir Doneckas apgabala pilsēta Bahmuta un tās apkaime. Krievijas spēki arvien biežāk apgalvo, ka tiek ieņemtas apdzīvotās vietas Bahmutas tuvumā un drīzumā pilsēta nonākšot okupācijas spēku rokās.

Bet, kā uzskata ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi, šādi apgalvojumi neliecina par to, ka krievu spēkiem būtu izdevies aplenkt pilsētu, jo atklātos avotos nav nekādu pierādījumu, ka būtu sagrābti vairāki Krievijas nosauktie ciemi pilsētas austrumos un dienvidos.

Analītiķi norāda, ka ilgstošas informatīvās operācijas laikā tiek apzināti izplatīta nepatiesa informācija. Taču jebkurā gadījumā pašlaik neesot apdraudētas šosejas, kas nodrošina Bahmutai nepieciešamās piegādes no ukraiņu kontrolētās teritorijas.

Britu izlūkdienests tikmēr ziņo, ka Krievijas spēki Ukrainā pārtraukuši izmantot bataljonu taktiskās grupas. Britu eksperti uzskata, ka šādas rīcības iemesls it dažādie trūkumi, kas ir atklājušies karalaukā. Proti, Krievijas spēkiem ir sācis trūkt kājnieku, bet decentralizētais artilērijas sadalījums nav ļāvis Krievijas spēkiem izmantot savu pārspēku bruņojuma ziņā.

Britu izlūki arī norāda, ka viens no iemesliem, kāpēc Krievija atsakās no bataljonu taktiskajām grupām, ir ar elastīgu domāšanu apveltītu komandieru trūkums.

ASV palīdzēs Ukrainai atjaunot elektroapgādi

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens otrdien gatavojas paziņot par jaunu palīdzību raķešu triecienos smagi cietušajam Ukrainas energosektoram. Kā ziņo "Reuters", palīdzības mērķis būs atjaunot Ukrainas spējas piegādāt elektroenerģiju Krievijas uzbrukumu turpināšanās laikā.

Vašingtona kopā ar amerikāņu komunālo pakalpojumu piegādātājiem un Eiropas valstīm aktīvi strādājot pie tā, lai atrastu Ukrainai nepieciešamo aprīkojumu augstas voltāžas transformatoru apakšstaciju atjaunošanai.

Vienlaikus kļuvis zināms, ka ASV prezidenta administrācija apstiprinājusi arī bruņojuma pārdošanu topošajai NATO dalībvalstij Somijai par 323 miljoniem dolāru. Somijai paredzēts piegādāt vadāmās taktiskās aviācijas raķetes, ar kurām tiks aprīkoti Somijas gaisa spēku iznīcinātāji.

Zviedrija ir paziņojusi par rekordlielu palīdzības paketi Ukrainai. Kā norādījis Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Billstrēms, palīdzības apjoms sasniegs 270 miljonus eiro.

Ukrainai plānots piegādāt pretgaisa aizsardzības sistēmas un munīciju, transporta līdzekļus un bruņumašīnas, kā arī ziemas formas tērpus un citu aprīkojumu.

Zviedrijas parlamenta pārstāvji norādījuši, ka Zviedrijas valdībai vajadzētu atbalstīt arī zviedru iznīcinātāju "SAAB JAS 39 Gripen" pārdošanu Kijivai.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti