Rīta Panorāma

Nekustamā īpašuma iegāde. Kā nepazaudēt naudu?

Rīta Panorāma

Slovākijā uzbūvēta ledus baznīca

Zelenskis uzrunā ANO apsūdz Krieviju noziegumos pret cilvēci

Zelenskis uzrunā ANO Drošības padomē apsūdz Krieviju noziegumos pret cilvēci

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā ANO Drošības padomē apsūdzējis Krieviju noziegumos pret cilvēci. Paziņojums izskanēja tikai dažas stundas pēc kārtējā Krievijas raķešu trieciena pa Ukrainas infrastruktūras objektiem.

Zelenskis uzsvēra, ka teroristiska valsts nedrīkst piedalīties balsojumos par pašas īstenotu agresiju. Rodas strupceļa situācija, kad par karu atbildīgā puse bloķē jebkuru ANO Drošības padomes mēģinājumu pildīt savu mandātu.

Pēc Zelenska vārdiem, Krievija spēj piedāvāt tikai teroru, destabilizāciju un dezinformāciju. Viņš kārtējo reizi aicinājis partnervalstis atbalstīt Ukrainu, piešķirot tai efektīvas pretgaisa aizsardzības un pretraķešu aizsardzības sistēmas.

Ukrainas prezidents aicinājis nosodīt Krievijas īstenoto enerģētisko teroru, piedāvājot ANO ekspertiem atbraukt uz Ukrainu un klātienē novērtēt nodarītos postījumus.

Tāpat Zelenskis izteicies, ka viens no Drošības padomes krēsliem joprojām ir okupēts. Tāpēc viņš rosinājis nepieļaut Krievijas dalību balsojumos, kas saistīti ar agresiju pret Ukrainu, kā arī paudis viedokli, ka terorismu atbalstoša valsts nedrīkst pielietot savas veto tiesības ANO Drošības padomē.

Ukrainas prezidents arī kārtējo reizi uzsvēra ukraiņu "miera formulas" svarīgumu un aicināja piešķirt nepieciešamās mūsdienīgās un efektīvās pretgaisa aizsardzības sistēmas. Kijiva arī rosinās ANO Drošības padomei pieņemt rezolūciju, kas nosoda jebkādas enerģētiskā terora formas.

ASV norāda uz kara eskalāciju

Ukrainas armija vēsta, ka trešdien Krievijas armija izšāvusi 67 raķetes, tai skaitā Kijivas virzienā, un 16 no tām neizdevās notriekt. Uzbrukumos gājuši bojā vismaz 10 cilvēki, bet vairāk nekā 30 ievainoti.

Arī ASV prezidenta administrācija vēl pirms padomes sēdes paziņoja, ka šiem triecieniem nav militāras jēgas un to galvenais mērķis ir ukraiņu vīriešu, sieviešu un bērnu nāves gadījumu skaita un ciešanu palielināšana.  

Komentējot nesenos uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, ASV pastāvīgā sūtne Apvienotajās Nācijās Linda Tomasa-Grīnfīlda notiekošo nosaukusi par kara eskalāciju. Viņa atzinusi, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ziemas salu vēlas pārvērst par ieroci, lai nodarītu pēc iespējas lielākas ciešanas ukraiņu tautai.

Šāda taktika esot izvēlēta karalaukā ciesto smago sakāvju dēļ. Tieši tāpēc ir nepieciešams meklēt daudz efektīvākus veidus, kā Krieviju par tās darbībām saukt pie atbildības, norādīja ASV pārstāve.

Krievija vaino Ukrainas pretgaisa aizsardzību

Savukārt Krievijas pastāvīgais pārstāvis Vasīlijs Ņebendzja situāciju kārtējo reizi traktējis pilnīgi pretēji, apgalvojot, ka mierīgo iedzīvotāju bojāejā un civilās infrastruktūras bojājumos ir vainojama Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēma un Rietumu piegādātie ieroči. Pēc Ņebendzjas vārdiem, tieši Ukraina savus zenītraķešu kompleksus izvietojot blakus dzīvojamām ēkām un pēc tam vai nu raķešu atlūzas, vai no kursa novirzījušās raķetes krītot tur, kur Krievija nemaz nav tēmējusi.

Tikmēr Krievijas propagandas kanālos Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs izteicies, ka viņam nav ne mazāko šaubu par Ukrainā īstenotās karadarbības nākotni un panākumiem.

Nevarētu arī teikt, ka Krievija savās darbībās būtu pilnībā bez atbalstītājiem. Piemēram, Ķīna izteikusies, ka abām karā iesaistītajām pusēm būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk uzsākt miera sarunas. Pēc Ķīnas vēstnieka domām, tas ir vienīgais veids, kā nepieļaut kara eskalāciju un novērst potenciālo kodolkrīzi.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti