Ar daudz lielāku satraukumu gan uztverti viņas paziņojumi par bojāgājušo skaitu Ukrainas spēku rindās.
Trešdien viens no Ukrainas medijos visvairāk apspriestajiem tematiem ir joprojām pieaugošais likvidēto Krievijas spēku karavīru skaits. Kā apgalvo Ukrainas bruņotie spēki, arī pagājušajā diennaktī gājuši bojā aptuveni 500 iebrucēju karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis prognozē, ka līdz gada beigām Krievijas iebrucēji Ukrainā būs zaudējuši aptuveni 100 000 karavīru.
Visai satrauktu reakciju Ukrainas medijos izraisījis Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas apgalvojums par to, ka arī Ukrainas bruņoto spēku rindās kritušo skaits jau ir pārsniedzis 100 000, bet civiliedzīvotāju upuru skaits mērāms ap 20 000.
Tā kā Ukrainas puse par saviem zaudējumiem lielākoties klusē, daudziem šādi Eiropas Komisijas līderes apgalvojumi likušies pārsteidzoši.
Nedaudz vēlāk EK prezidentes sociālo mediju kontos gan tika ievietots rediģēts fon der Leienas paziņojuma teksts, no kura bija izņemti apgalvojumi par bojāgājušo skaitu Ukrainas armijas un civiliedzīvotāju vidū.
Russia must pay for its horrific crimes.
— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) November 30, 2022
We will work with the ICC and help set up a specialised court to try Russia’s crimes.
With our partners, we will make sure that Russia pays for the devastation it caused, with the frozen funds of oligarchs and assets of its central bank pic.twitter.com/RL4Z0dfVE9
Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji atteikušies komentēt fon der Leienas izteikumus, norādot, ka informācija par kritušo skaitu netiek publiski izpausta.
Taču Urzula fon der Leiena nākusi klajā arī ar vairākiem citiem paziņojumiem. Piemēram par to, ka Brisele kopīgi ar partneriem strādā pie iesaldēto Krievijas līdzekļu konfiskācijas un to nodošanas Ukrainas atjaunošanai.
Eiropas Komisijas prezidente šos zaudējumus novērtējusi ap 600 miljardiem eiro – vien dienu iepriekš Ukrainas prezidents Zelenskis pauda viedokli, ka šī summa pārsniegs triljonu. Tāpat Eiropas Savienība piedāvājot ar ANO palīdzību izveidot īpašu tiesu Krievijas agresijas laikā pastrādāto noziegumu izmeklēšanai un vainīgo saukšanai pie atbildības.
Tikmēr Ukrainas gaisa spēki brīdina, ka Krievija drīzumā varētu īstenot jaunus triecienus pa mērķiem Ukrainā. Par to liecinot kaujas lidmašīnu pastiprināta koncentrēšanās Saratovas apgabalā. Tiek pieļauts, ka arī nākamajos uzbrukumos varētu ciest kritiskā infrastruktūra. Tieši tāpēc pašlaik tiek darīts iespējami daudz, lai saremontētu esošos objektus.
Trešdien no rīta Ukrainas elektroenerģijas ražotāji spēja saražot aptuveni 73 procentus valstij nepieciešamās elektroenerģijas, šīs jaudas pakāpeniski tiek kāpinātas.
Vienlaikus katram reģionam ir noteikts patēriņa limits – ja tas tiek pārsniegts, ir nepieciešama avārijas atslēgšana, lai izvairītos to tīklu pārslodzes. Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko izteicies, ka situācija kopumā uzlabojas, taču, lai atslēgumu laiks samazinātos, nevajadzētu notikt jauniem Krievijas raķešu triecieniem. Pagaidām par to runāt ir pāragri.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.