Krievija apšaudījusi dzemdību namu Zaporižjas apgabalā
Trešdienas rīts Ukrainā sācies ar traģiskām ziņām no Viļņanskas pilsētas Zaporižjas apgabalā, kur Krievijas spēki apšaudījuši slimnīcu un dzemdību nodaļu. Uzbrukumā dzīvību zaudējis vismaz viens jaundzimušais.
Tāpat trešdien apšaudīta poliklīnika un daudzstāvu dzīvojamā ēka Kupjanskā, Harkivas apgabalā, nogalinot divus un ievainojot vēl divus cilvēkus.
Šie uzbrukumi apstiprina arī britu izlūkdienestu apgalvojumus par to, ka Krievijas uzbrukumi pēdējā laikā ir vērsti vairs ne tikai pret energoinfrastruktūru, bet arī pa medicīniskajām iestādēm.
Kā izteicies Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs, Krievija ir spējīga īstenot vēl aptuveni 3–4 masveida raķešu triecienus, līdzīgus tiem, kādi pret Ukrainu tika vērsti 15. novembrī. Lai arī bezpilota lidaparātu un daudzu raķešu veidu krājumi ir izsīkuši, piemēram, raķešu "S-300" Krievijai joprojām ir ļoti daudz.
Ukrainas elektroinfrastruktūrai nodarīti gandrīz divu miljardu eiro lieli zaudējumi
Runājot par Ukrainas elektroinfrastruktūru, jaunākie valdības aprēķini liecina, ka Ukrainas energosistēmai ir nodarīti gandrīz divu miljardu eiro lieli zaudējumi. Šādus datus sniedzis premjerministrs Deniss Šmihaļs. Pēc viņa vārdiem, pie sistēmas atjaunošanas pašlaik strādā 70 remonta brigādes jeb vairāk nekā 1000 cilvēku.
Savukārt prezidents Volodimirs Zelenskis informējis, ka
Ukrainā ir izveidoti jau vairāk nekā 4000 tā dēvēto nesagraujamo punktu, kuru darbība tiks aktivizēta brīdī, kad elektroenerģijas piegādes nebūs ilgāku laiku.
Šādos iedzīvotāju atbalsta punktos būs pieejama gan elektrība, gan mobilie sakari, internets, siltums, ūdens un medikamenti – bez maksas un visu diennakti. Vietējām varas iestādēm uzdots informēt iedzīvotājus par šādu punktu pieejamību.
Kijiva bažīga par ziemu
Kā trešdien brīdinājis Ukrainas galvaspilsētas Kijivas mērs Vitālijs Kļičko, galvaspilsētas iedzīvotājiem ir jārēķinās arī ar sliktāko scenāriju, kad zemas temperatūras gadījumā var notikt visaptveroši elektrības atslēgumi.
Intervijā vācu izdevumam "Bild" Kļičko pieļāvis, ka šī var būt sliktākā ziema kopš Otrā pasaules kara. Viņš arī pieļāvis, ka var nākties evakuēt daļu no pilsētas, kaut arī varas iestādes nevēloties šādu iespēju pieļaut.
Kļičko uzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar triecieniem pa civilo infrastruktūru vēlas panākt, lai Kijivas iedzīvotāji bēgtu.
Vēlas aizliegt Ukrainas pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhātu
Otrdien ziņots, ka Ukrainas drošības dienests veica pārbaudes Kijivas Pečeru lavrā jeb klosterī. Kā trešdien paziņojuši drošības dienesta pārstāvji, kopā ar policiju un Nacionālo gvardi ir apsekotas 350 ēkas un pārbaudīti 850 cilvēki, vismaz 50 no kuriem izgājuši arī melu detektora pārbaudes. Daži no šiem cilvēkiem ir bijuši Krievijas pilsoņi vēl ar padomju laika dokumentiem.
Klosterī atrasts liels skaits prokrieviskas un tā dēvēto "krievu pasauli" slavinošas literatūras, kas izmantota apmācībām garīgajos semināros un draudžu skolās. Tāpat konstatēts liels apjoms skaidras naudas – vairāk nekā divi miljoni grivnu un vairāk nekā 100 tūkstoši ASV dolāru, kā arī krievu rubļi.
Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas Augstākajā Radā iesniegts likumprojekts par Ukrainas pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhāta aizliegšanu. Kā paziņojusi deputāte Irina Frīza, šis būtu vēl viens solis ceļā uz pilnībā brīvu un neatkarīgu Ukrainu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
