ĪSUMĀ:
- Krauze: ES lauksaimniecības ministri nav pauduši argumentus pret sankcijām Krievijas graudiem.
- EK lauksaimniecības komisārs atbalstot Latvijas iniciatīvu par Krievijas graudu importa aizliegumu.
- Sankcijas atkārtoti apspriedis janvārī, gala lēmums jāpieņem valstu vadītājiem.
- Latvijā izskan aicinājumi aizliegt arī Krievijas graudu tranzītu; Krauze: ES tam nav gatava.
- Satiksmes ministrija redz LDz kravu pārorientēšanos uz Rietumiem.
Pirmdien, 11. decembrī, vakarā Briselē notika Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēde, kurā zemkopības ministrs Arnis Krauze no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) aicināja aizliegt Krievijas graudu importu Eiropas Savienībā, bet vienlaikus saglabājot šīs produkcijas pārvadājumus tranzītā, lai neciestu nabadzīgās valstis ārpus Eiropas Savienības, kam trūkst pārtikas.
Lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis šo rosinājumu atbalstījis, un tālāk lauksaimniecības padomes sēdē janvārī tas iekļauts kā atsevišķs jautājums, bet gala lēmums par šo aizliegumu vēl būs jāpieņem valstu vadītāju līmenī.
"Krievijas lauksaimniecības produkcijas importam ir zems ierobežojumu līmenis Eiropas Savienībā. Šis imports Eiropas Savienībā kopumā 2022. gadā bija teju miljons tonnu graudu. Latvijas delegācija prezentēja pozīciju, ka šis imports būtu jāaizliedz, un es paziņoju, ka komisija šo nopietni apsvērs, jo šajos apstākļos imports no Krievijas ir negodīgs atbalsts agresorvalstij," sacīja komisārs.
"Šajā tikšanās reizē bija vai nu tikai atbalsts, vai arī dalībvalstis vispār neizteicās par šo jautājumu.
Domāju, ka savā ziņā šī klusēšana bija arī vēlme noteiktu dalībvalstu ministriem apspriesties savās valstīs, jo kā mēs zinām, daudzas ES valstis ir atkarīgas no graudu importa," pastāstīja Krauze.
"Lauksaimniecības komisārs norādīja būtisku statistiku, ka 2022. gadā kopumā Ukrainas graudu eksports pasaulē ir samazinājies par 10 miljoniem tonnu, bet tajā pašā laikā Krievijas graudu eksports pasaules tirgos pieaudzis par 15 miljoniem tonnu. Protams, lauksaimniecības ministru padomē mēs varam runāt un aicināt, bet gala lēmums tiek pieņemts Eiropadomē, kur piedalās valstu premjerministri un ārlietu ministri," sacīja Krauze.
Šobrīd nedz Eiropas Savienībā, nedz Latvijā normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas un to tālāku izplatīšanu dalībvalstīs.
Latvijā no Krievijas šī gada 11 mēnešos ievestas teju 400 000 tonnas pārtikas graudaugu. Lielākoties tā ir kukurūza. Turklāt šis importētais apjoms arī šogad ir pieaudzis.
"Latvijas dzelzceļš" norādīja, ka rosinātajam Krievijas graudu importa aizliegumam nebūtu būtiskas ietekmes uz uzņēmumu, jo tikai 11 000 tonnu no šīs kravu grupas ir bijuši kā importa pārvadājumi – tie ir pārvadājumi, kuru gala saņēmēji atrodas Latvijā.
Tiesa gan Latvijā ir izskanējušas arī diskusijas par to, vai nebūtu jāliedz arī Krievijas graudu kravu pārvadāšana tranzītā uz trešajām valstīm, lai Latvija nekādā veidā nebūtu daļa no šīs ķēdes, jo pastāv risks, ka daļa graudu var būt arī tā dēvētie asiņainie graudi, kas nozagti no Ukrainas. Izskatīt arī šī tranzīta liegumu valdību aicinājis arī, piemēram, graudkopības kooperatīvs "Latraps", arī biedrība "Zemnieku saeima".
Pirmdien satiksmes ministrs, "Progresīvo" pārstāvis Kaspars Briškens portālā "X" jeb tviterī rakstīja, ka kritiski raugās uz "Latvijas dzelzceļa" ilgstošo atkarību no zemas pievienotās vērtības Krievijas tranzītkravām un ka ir pienācis pēdējais laiks pārorientēties uz Rietumiem. Ministrs otrdien neatrada laiku komentāram, bet viņa teikto komentē ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs, norādot, ka "jāsāk ar šo pirmo soli – jāpanāk tas, ka mēs faktiski atsakāmies no importa, un tālāk jau, ja mēs skatāmies uz šīm tranzītkravām, tad ir pastiprināts darbs valdībā un darbs ar mūsu sadarbības partneriem, lai nonāktu pie gala lēmuma maksimāli plašā areālā".
"Bet, ja mēs atgriežamies pie "Latvijas dzelzceļa", tad mēs redzam šo potenciālo kravu pārorientāciju uz Rietumiem. Iespējas ir, un tās ir jāizmanto," norādīja Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.
Zemkopības ministrs uzskata, ka ierobežojumi būtu jāattiecina arī uz tranzīta jomu, bet viņš pauda pārliecību, ka ES par to nav gatava diskutēt.
Tranzīta kravu veidā no Krievijas cauri Latvijai šī gada 10 mēnešos pārvadāti 2,96 miljoni tonnas graudu un to pārstrādes produktu, kā arī sēklas un augļi, norāda VAS "Latvijas dzelzceļš". Tas veido aptuveni 25% no Latvijas dzelzceļa meitas uzņēmuma "LDz Cargo" kopējā pārvadāto kravu apjoma šajā periodā (12,13 miljoniem tonnu). Bet to, cik lielus finansiālus zaudējumus uzņēmumam varētu radīt arī Krievijas graudu tranzīta aizliegums, "Latvijas dzelzceļš" nekomentēja.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākšanas Ukrainā pret to ieviesta viarākas sankciju. Kamēr sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju rūk, apjomi strauji auguši uz valstīm, kuras turpina tirdzniecību ar Krieviju. Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko ierobežot ar jauniem pasākumiem cer Eiropas Komisija.
